Pētījuma autors: Bērtiņš Ansis
Fotogrāfiju autors: Aigars Altenbergs
Pētot latviešu skaņuplašu vēsturi, ir noskaidrojies, ka ar senākajiem skaņu ierakstiem Rīgā saistītas divas jūgendstila celtnes. Pirmā – Helmāra Rudzīša skaņuplašu fabrikas Bellaccord Electro (1931–1944) kantora ēka Kalnciema ielā 40, kas tapusi pēc arhitekta Konstantīna Pēkšēna projekta. Ēka celta nacionālā romantisma stilā ar stāvu kārniņu jumtu (1907–1908). Otra atrodas Brīvības gatvē 197 (tagad – VEF banka) un ir bijusi viena no angļu firmas Gramophone Rīgas skaņuplašu fabrikas ēkām (1910–1914).
Kā ir ar mūziku? Ja jūgendstils ir vizuāli baudāma māksla, tad kā tas iekļuvis mūzikas pasaulē? Mūzika taču ir un paliek klausāma. Protams, tās baudīšanu emocionāli var pastiprināt acīm skatāmie mākslinieki, orķestris ar daudzajiem mūzikas instrumentiem, krāšņi dekorētā skatuve operas vai teātra uzvedumā. Vaicādams, vai vizuālais spožums atbalsojās arī mūzikas skaņās, muzikologs Jānis Torgāns ir meklējis atbildi tā laika latviešu mūzikas izdzīvošanas un jaunrades problēmās un minējis, piemēram, dažas Alfrēda Kalniņa 1902. gadā tapušās solo dziesmas, kas liecina par emociju koncentrēšanos jaunā kvalitātē.[1] Šķiet, ka būs diezgan pagrūti izdibināt un precizēt, kurš konkrētais komponists savu konkrēto skaņdarbu radījis tieši jūgendstila ideju ietekmē, jo būtu jāsalīdzina daudzi skaņdarbi, kas radīti pirms un pēc jūgendstila ienākšanas latviešu vizuālajā mākslā.
Jaunajā laikmetā mūzikas druvā darbojās krietns pulks skaņražu. Latviešu kultūras apritē ienāca jauni komponisti: Alfrēds Kalniņš (1879–1951), Emilis Melngailis (1874–1954), Emīls Dārziņš (1875–1910), Jānis Zālītis (1884–1943), Jānis Reinholds (1882–1938), trīs brāļi Mediņi: Jāzeps (1877–1947), Jēkabs (1885–1971), Jānis (1890–1966). Tāpat strādāt turpināja vecākās paaudzes skaņraži: Ādams Ore (1855–1927), Jurjānu Andrejs (1856–1922), Nikolajs Alunāns (1859–1919), Jāzeps Vītols (1863–1948), Oskars Šepskis (1850–1914), Atis Kauliņš (1867–1944) un citi mūziķi. Neapšaubāmi, ka skaņu māksliniekiem negāja secen jaunās vēsmas vizuālajā mākslā un tie aizdomājās par jaunu ceļu meklējumiem arī savā mūzikas kompozīcijas laukā...
[1] Torgāns, J. Mūzika Latvijā jūgendstila laikā // Jūgendstils. Laiks un telpa: Baltijas jūras valstis 19.–20. gs. mijā / sast. S. Grosa. – Rīga, Jumava, 1999. – 199.lpp.
