Pētījuma autors: Aija Taimiņa, Dr. philol.
Jūgendstila ietekmes latviešu grāmatu apdarē vērojamas 20. gs. sākumā, visspilgtāk ap 1905.-1909. gadu
Laika posmā no 1886. gada līdz 1900. gadam latviešu grāmatniecībā darbojās vairāk nekā 100 izdevniecības. Parasti visas izdevniecības orientējās uz demokrātisko lasītāju publiku. Kopš 80. gadu pirmās puses dibinājās daudzas jaunas privātas izdevniecības, arī provincē- Cēsīs, Liepājā, Valmierā, Limbažos.
No 1886.gada līdz- 1900. gadam latviski izdots vairāk nekā 3500 nosaukumu grāmatu, gadā 290-300 (1896 - 1900). Pēc nosaukumu daudzuma absolūtos skaitļos latviešu grāmatniecība Krievijā atradās 4.-5. vietā (aiz krievu, vācu, poļu (arī ebreju) grāmatniecības. Daiļliteratūrā iznāk ap 40 % kopprodukcijas. Tirāžas samērā lielas - prozas daiļliteratūra ap 2000-3000 eksemplāru.
Latviešu valodā 1900. gadā iznāca 34 periodiskie preses izdevumi (avīzes, žurnāli, almanahi). Nemitīgi auga kalendāru daudzums - no 49 izdevumiem 1886. gadā līdz 60 - 1899. gadā. Tiem ir milzīgas tirāžas (līdz 30 000 eks.).
19. gadsimta 80. gados Latvijas sāka strauji palielināties poligrāfijas uzņēmumu skaits. . 1897. gadā Rīgā bija jau 44 poligrāfijas uzņēmumi. Lielākā daļa Rīgas uzņēmumu atradās Vecpilsētā.. Rīgas tirgotāji piedāvāja grāmatrūpniekiem un iesējējiem galvenokārt no Vācijas ievestās tipogrāfijas un litogrāfijas krāsas (A. Trautmans), vietējās un ārzemju poligrāfiskās un iesiešanas mašīnas, kā arī misiņa burtus un to garnitūras (U. Millers), ko bija iespējams arī pasūtīt. 1869. gadā sāka darbu pirmā latviešu tipogrāfija, 1897. gadā Rīgā atrodas jau 44 tipogrāfijas, kurās strādā ap 650 tipogrāfijas darbinieki. Rīgā darbojās 50 ātrspiedes, 31 rokas spiede, 3 spiestuvēs bija 119 burtu lejamās formas. 90. gadu beigās E. Plātesa firmā uzstāda pirmo rotācijas mašīnu Latvijā. Bagātākajās tipogrāfijās bija arī litogrāfijas nodaļa:, tolaik darbojās 15 litogrāfijas ātrspiedes, 57 litogrāfijas spiedes. 1898. gadā iespiedēji un burtu lējēji J. Apsītis, K. Lēmanis, K. Grenctāls, A. Kalniņš nodibināja pirmo specializēto burtu lietuvi Gutenberg (sākumā apvienotu ar spiestuvi), kas apgādāja Latvijas tipogrāfijas ar burtu materiālu. Tā tiecās sekot laika garam un blakus tradicionālajam sortimentam klientiem piedāvāja jūgendstila ornamentālās politipāžas. Gadsimta sākumā lielākās latviešu tipogrāfjas Rīgā bija Gutenberg, Latvija, H. Hempelis un K , A. Šnakenburga firma.
