Pētījuma autors: Inta Pujāte, Mag. art.
20. gadsimta sākumā straujā ekonomiskā uzplaukuma rezultātā Rīga pārvētās par lielpilsētu un kļuva par Baltijas provinču rūpnieciskās attīstības centru. Pilsētā noritēja aktīva kultūras dzīve: pastāvēja dažādas biedrības, darbojās vairāki teātri, notika rūpniecības, amatniecības, lauksaimniecības, puķu un mākslas izstādes, teātra un operas izrādes, koncerti un Dziesmu svētki, viesojās visdažādākā profila cirka mākslinieki, un sevi pieteica jaunais mēdijs – kino. Notika arī būtiskas izmaiņas iedzīvotāju sastāvā un, salīdzinājumā ar 1897. gada skaitīšanas datiem, 1913. gadā rīdzinieku relatīvo vairākumu jau veidoja latvieši (210 000 jeb 39,65%), sekoja krievi (99 000 jeb 21,2%) un vācieši (ap 69 000 jeb 16,7%).[1]
Ekonomiskās un kultūras aktivitātes veicināja reklāmas izplatību, un to redzam daudzos 20. gadsimta sākuma Rīgas skatos (1.att.). Latviešu mākslinieks Janis Rozentāls par šo procesu, kas vēl vairāk skāra citas Eiropas un Amerikas lielpilsētas, ironizēja: „Ja Kristus dzīvotu mūsu laikā, viņš noteikti ievietotu sludinājumus avīzēs vai izliktu plakātus, citādi viņam ilgi būtu jāgaida, līdz kāds pie viņa atnāks.”[2]
Rīgā šī perioda reklāmā galvenais informācijas nesējs bija teksts, pie kam etnisko izmaiņu rezultātā līdzās krievu un vācu valodai aizvien biežāk parādījās latviešu valoda. Uzraksti bija redzami uz veikalu izkārtnēm (2.att.) un ēku sienām (3.att.), teksts dominēja dažāda rakstura afišās (4.att.), ko tolaik Baltijā dēvēja par plakātiem[3]. Gadsimta sākumā Rīgas ielās parādījās 1855. gadā vācu iespiedēja Ernsta Litfasa (Ernst Litfaß 1816–1874) patentētie kolonveidīgie reklāmas stabi[4] (5. att.). Afišas vēstīja par koncertiem, izstādēm, par cīņu pret kaitīgiem ieradumiem un slimībām, par kārtību tramvajos un vilcienu vagonos. Rakstīto vārdu nereti papildināja kāds tēls, kas tirdzniecības vietās vizualizēja svarīgāko preci (6. att.), bet afišās – ar konkrēto notikumu saistīto parādību (7. att.). Lielākoties šī reklāma bija amatnieciska, taču 20. gadsimta pirmajā desmitgadē sāka domāt par mākslinieciski augstvērtīgiem risinājumiem. Visvairāk šis process atspoguļojās kultūras dzīves jomā, un tieši tur visātrāk izpaudās jūgendstila formas.
[1] Citēts pēc Katram bija sava Rīga. Sast. Volfarte K., Oberlanders E. Rīga: AGB. [b.g.]. 28. lpp.
[2] Dzīves palete: Jaņa Rozentāla sarakste. Sast. Pujāte I., Putniņa-Niedra A. Rīga: Pils, 1997. 128. lpp.
[3] 20. gadsimta sākumā gan vācu, gan latviešu valodā tika lietots jēdziens „plakāts”, ar kuru saprata gan reklāmu ar attēlu, gan reklāmu tikai ar tekstu, ko mūsdienās sauc par afišu.
[4] Ernst Litfaß [tiešsaiste]. http://de.wikipedia.org/wiki/Ernst_Litfa%C3%9F (sk. 03.05.2014.)
