Pētījuma autors: Jānis Krastiņš, Dr. habil. arch.
Konstantīns Pēkšēns (1859. gada 8. martā Mazsalacas apriņķī–1928. gada 23. aprīlī Kisingā, Vācijā; apglabāts Rīgā, Meža kapos) ir viens no visu laiku ievērojamākajiem latviešu arhitektiem. Pēc pirmā profesionālā latviešu arhitekta Jāņa Frīdriha Baumaņa viņš personificē otro latviešu profesionālo arhitektu paaudzi. Viņa atstātais mantojums ir nesaraujami saistīts ar reģionālās būvmākslas rašanos un attīstību Rīgā. Meistara darbi vienlīdz plaši un nozīmīgi aptver gan 19. gs. eklektisma periodu, gan žilbinošo Rīgas jūgendstila uzplaukuma laiku 20. gs. sākumā. Savā profesijā viņš palika aktīvs līdz par raženā mūža noslēgumam. Rīgā pēc viņa projektiem uzcelts vismaz 250 daudzstāvu mūra namu un ne mazāk kā 110 koka ēku.
Arhitektūru atšķirībā no citam vizuālajām mākslām cilvēks lielākoties uztver neapzināti, ne kā skulptūras, gleznas, kino vai ko citu, ko var skatīties vai arī neskatīties, klausīties vai neklausīties, lasīt vai arī nelasīt. Arhitektūra ir vide, kurā cilvēks uzturas ik mirkli, kurā viņš dzīvo, strādā un atpūšas. Arhitekta aicinājums un misija ir radīt un pilnveidot šo vidi harmoniskai visas sabiedrības vajadzību apmierināšanai. Arhitekts kā kultūrvides veidotājs ir mākslinieks ne tikai šaurākā būvmākslas izpratnē. Viņam jāpārvalda arī māksla veikt veselu virkni ekonomisku, organizatorisku un tehnisku uzdevumu.
Konstantīns Pēkšēns bija meistars visās jomās. Viņš dzimis Nuķu pusmuižā pie Mazsalacas. 1869. gadā viņa ģimene pārcēlās uz Rīgu. 1875. gadā K. Pēkšēns uzsāka studijas Rīgas Politehnikuma (kopš 1896. gada Rīgas Politehniskā institūta) inženieru, bet no 1880. gada – arhitektūras nodaļā. Viņš aktīvi piedalījās studentu sabiedriskajā dzīvē, bija viens no latviešu studentu korporācijas „Selonija” dibinātajiem un intensīvi nodarbojās ar sportu. Augstskolu viņš absolvēja 1885. gadā. Kādu laiku strādāja J. F. Baumaņa būvbirojā, bet 1886. gadā uzsāka patstāvīgu būvpraksi. 1888. gadā bija starp tiem, kas no jauna nodibināja tolaik pajukušo Rīgas Arhitektu biedrību. Bija vairāku kredītiestāžu un banku padomju loceklis, Rīgas Latviešu biedrības runas vīrs, kopš 1909. gada arī pilsētas domnieks, bet pēc Pirmā pasaules kara rosīgi līdzdarbojās vairākās Rīgas pilsētas valdes tehniskajās komisijās. K. Pēkšēns piedalījās ari vairāku latviešu laikrakstu izdošanā. Plaši pazīstama bija K. Pēkšēna sanitāri tehnisko darbu firma, kas pirms Pirmā pasaules kara bija lielākais centrālapkures sistēmu montāžas uzņēmums Rīgā. Tas darbojās līdz pat 1940. gadam.
