Pētījuma autors: Ilona Audere
Jūgendstila periodā Rīgas namu vitrāžu izveidē blakus vācu darbnīcu sniegumam parādās spilgti pirmie latviešu profesionālo vitrāžistu darbi. Jūgendstila ēkām tiek gatavoti ne tikai pēc individuālām skicēm veidoti mākslinieciski stiklojumi, bet arī izgatavotas tiražētas rūpnieciska rakstura vitrāžas ar populāriem dabas motīviem vai ģeometriskiem ornamentiem. Stikls ir trausls materiāls, un, ņemot vērā Rīgas īres namu – galveno jūgendstila logu atrašanās vietu, likteni, kad namos saimniekojuši arī bezatbildīgi cilvēki, oriģinālo vitrāžu nav daudz. Mākslinieku autordarbu saglabājušos vitrāžu skaitā Rīgas jūgendstila namos ir pavisam maz. Pēc parauggrāmatām veidotiem logiem šodien ir neiespējami noteikt izgatavošanas vietu, šādas vitrāžas nav datētas un nav parakstītas. Daļēji pamatots ir pieņēmums, ka dekoratīvie jūgendstila logi tapuši vienlaicīgi ar ēku vai drīz pēc nama uzcelšanas. Vairāk informācijas varētu iegūt no kāda privāta ģimenes arhīva, ja būtu saglabātas pasūtījumu kvītis, kāda vēstule utt.
Diemžēl, pagaidām tādas nav apzinātas. Līdzīgus logus varēja izgatavot jebkura no tolaik Rīgā esošajām darbnīcām. Lielāko pasūtījumu izpildītāju vidū minamas J. Baijermaņa darbnīca, kas , vairākās paaudzēs pārmantota, darbojas ļoti ilgu periodu – no 1747. līdz 1939. gadam, specializējoties stikla gleznojumu darināšanā; Alfrēda Kālerta darbnīca, kura Rīgā darbojusies no 1890-jiem gadiem kā Alfrēda Kālerta un Franča Vēbera darbnīca, no 1900. līdz 1939. gadam tikai kā A. Kālerta darbnīca, izgatavojot gan reliģiska, gan laicīga satura sižetiskas un ornamentālas gleznotas kompozīcijas un mozīktehnikā darinātus logus; Ernsta Frīdriha Todes vadītā darbnīca,kas uzskatāma par Latvijas populārāko un profesionālāko vitrāžu izgatavotāju, Rīgā darbojas no 1895. līdz 1909. gadam; E.Baumana-Fromholda darbnīca, kura darbojusies līdz pat 1944.gadam; Ā. Švolkovska mākslinieciskā stiklojuma un matēšanas darbnīca, kura Rīgā darbojas līdz 1930. gadam, un citas. Zīmīgi, ka šajās vācu darbnīcās 20. gs. pirmajā desmitgadē amatu apguvuši vairāki latviešu izcelsmes stiklinieku amata meistari. Daži no viņiem paši gadsimta sākumā atver savas darbnīcas, kā J. Krīgers, E. Vainovskis ( Ā. Švolkovska skolnieki), A. Lilientāls ( A. Kālerta skolnieks). E. Todes darbnīcā vairākus gadus mācījušies Hermanis Grīnbergs un Jēkabs Šķērstēns.
