Архитектор: Eižens Laube
Pirmā Rīgas Latviešu biedrības ēka šajā vietā 1908. gada vasarā pilnīgi aizgāja bojā ugunsgrēkā. Arhitekti Eižens Laube un Ernests Pole izstrādāja projektu jaunbūvei, veidojot fasādi tipiskās latviešu nacionālā romantisma formās. Tomēr projekts tika pārstrādāts neoklasicisma garā. Jaunuzceltais nams tika iesvētīts 1909. gada 18. decembrī. Tam ir pulēta granīta jonisku kolonnu ieejas portiks un augsts trīsstūra zelminis, kuru rotā jūgendstilam raksturīgā tēlaini simboliskā izteiksmē veidots krāsains panno „Spēks”. Līdzīgi panno – „Saules sveiciens” un „Pie avota” – vainago rizalītus. Tajos sarežģītā freskas un mozaīkas tehnikā atveidoti alegoriski tēli no senu teiksmu pasaules. Vēl četri simboliski panno – „Mākslas”, „Zinības”, „Zemkopība” un „Rūpniecība” – rotā rizalītu sānus. Visus šos mākslas darbus pēc paša skicēm izveidojis gleznotājs Janis Rozentāls.
Skulpturālos veidojumus uz vairāku iekštelpu sienām un griestiem izgatavojuši būvtēlnieki F. Vlasaks un M. Loce. Vitrāžas kāpņutelpā veidojis meistars P. Krimuldēns
