Maksis Šervinskis
Viens no jūgendstila aizsācējiem Rīgā ir arhitekts Makss Gustavs Rihards Šervinskis, Rīgas Amatnieku biedrības Amatniecības skolas ilggadējais direktors un Rīgas 700 gadu Jubilejas izstādes projekta autors.
Makss Gustavs Rihards Šervinskis piedzima 1859. gada 1. novembrī (v.st.)Tilzitē (Austrumprūsijā) poļu izcelsmes muižnieku ģimenē, kura pēc 1832. gada sacelšanās sakāves bija emigrējusi no Polijas. Pēc Tilzites ģimnāzijas un Bukstehūdes celtniecības tehniskās skolas beigšanas 1879. gadā M. Šervinskis uzsāka arhitektūras studijas Virtembergas Karaliskajā politehniskajā skolā Štutgartē. Pārcēlies uz Rīgu, viņs strādāja par skolotāju Rīgas Amatniecības skolā, pasniedza zīmēšanu Rīgas Politehnikumā, kā arī Rīgas Lomonosova sieviešu ģimnāzijā. Kopš 1888. gada viņš bija Rīgas Amatniecības skolas direktors.M. Šervinsks skolnieki bija J. Rozentāls un V. Purvītis, kā arī daudzi vēlākie latviešu būvuzņēmēji, mēbeļu galdnieki un citu nozaru amatnieki vai lietišķās mākslas meistari.
Līdztekus pedagoģiskajam darbam M. Šervinskis aktīvi piedalījās dažādos konkursos un amatniecības izstādēs. 1883. gadā Rīgas amatniecības izstādē viņš ieguva bronzas medaļu, 1896. gadā Viskrievijas rūpniecības un mākslas izstādē Ņižņijnovgorodā – sudraba medaļu. 1899. gadā M. Šervinskis kopā ar arhitektu Alfrēdu Ašenkampu piedalījās grāmatu izdevēja A. Groseta ēkas pārbūvē Audēju ielā 7 – tapa viena no pirmajām jūgendstila ēkām Rīgā.
1900. gadā M. Šervinskis uzvarēja Rīgas 700 gadu Jubilejas izstādes arhitektoniskā risinājuma konkursā: viņam uzticēja izstrādāt izstādes plānojumu un ēku projektus. Pēc viņa projektiem tika iekārtoti dažādu firmu stendi un paviljoni. M. Šervinskis izveidoja savu arhitektonisko zīmējumu ekspozīciju, par ko saņēma diplomu un zelta medaļu.
M. Šervinskis sarakstīja vairākas mācību grāmatas amatniecības skolu audzēkņiem. 1902. gadā viņš izdeva plaši ilustrētu grāmatu par Rīgas 700 gadu Jubilejas izstādi – „Die Rigaer Jubilaeums - Ausstellung 1901 in Bild und Wort” (Rīgas Jubilejas izstāde 1901 attēlos un aprakstos).
1908. gadā M. Šervinskis svinēja savas pedagoģiskās darbības 25 gadu jubileju. Dāvanu vidū bija arī viņa bijušā skolnieka un vēlākā drauga Jaņa Rozentāla gleznotais portrets un kādreizējo skolas absolventu dāvātais sudraba kauss.
1909. gada vasarā M. Šervinskis devās uz mākslas un amatniecības izstādi Stokholmā. Tur Viņš pēkšņi saslima, mira 12. jūlijā (v.st.) un tika apglabāts Kirkogārdenas kapsētā. Amatniecības skolas audzēkņi 1909. gada 8. novembrī (v.st.) viņu pārveda uz Rīgu un apbedīja Lielajos kapos. Pēc dažiem gadiem skolnieki uz viņa kapa uzstādīja kapa pieminekli ar uzrakstu „Mīļotajam direktoram pateicībā no Amatniecības skolas skolniekiem”.
Makss Šervinskis ir viens no tiem 19. – 20. gadsimta kultūras darbiniekiem, kas savu talantu īstenojis ārkārtīgi daudzpusīgi. Viņš strādājis gan kā arhitekts, gan kā dizainers, gan kā mākslinieks: veidojis lietišķās un dekoratīvās mākslas priekšmetu skices un mēbeļu metus, gleznojis dažādu pilsētu akvareļus. Viņa pedagoģiskā darbība likusi viņam vienmēr būt lietas kursā par jaunajām stila tendencēm un progresīvajām tehnoloģijām.
M. Šervinska dizainētie priekšmeti ataino straujo pāreju no eklektisma formu valodas uz jaunajām jūgendstila formām arhitektūrā un mākslā. Tādēļ likumsakarīgi, ka jaunā stila pirmo aizsācēju vidū Rīgā goda vieta pieder arī arhitektam un māksliniekam Maksam Šervinskim.
Autors Jānis Krastiņš