Pirmos specializētos kultūras un mākslas žurnālus Latvijā izdod jūgendstila laikā, 20. gadsimta sākumā. “Zalktis” sākumā tiek izdots kā almanahs, “rakstu krājums mākslai un kritikai”, 1908. gadā tas pārtop par žurnālu - “mēnešrakstu literatūrai un mākslai”. Izdevumu klajā laiž grāmatu apgāds “Zalktis”, redakcijā darbojas Janis Rozentāls, Augusts Saulietis un Atis Ķeniņš. “Zalktis” iznāk tikai piecus gadus (1906. – 1910.), bet ar savu satura un formas vienotību ir izcilākais sasniegums Latvijas periodikā 20. gadsimta sākumā un savu māksliniecisko vērtību nav zaudējis vēl joprojām. Tas ir analogs jaunās mākslas žurnāliem Eiropā, tādiem kā “Pan” un “Jugend”. Muzeja “Rīgas Jūgendstila centrs” krājumā glabājas vairāki almanaha un žurnāla “Zalktis” numuri, arī pats pirmais – 1906. gada decembrī izdotais.
Laikraksts “Balss” 1906. gada 22. decembrī vēsta: “”Zalkša” Grāmatu Apgādniecība nupat nākusi klajā ar jaunu literatūras un mākslas pasākumu, kas katrā ziņā pelna nopietnu ievērību. Apgādniecība uzsākusi izdot periodisku izdevumu “Zalktis”, ceturkšņu raksta krājumus mākslai un kritikai. Pirmais numurs nupat iznācis. Tas ir 23 drukas loksnes biezs un ļoti grezni izdots: uz skaista moderna papīra un ar daudz oriģinālvinjetēm. Saturs nopietns un interesants, tikai oriģinālraksti. „Zalktim" kā bezmaksas pielikums iet līdz J. Rozentāla 4 krāsu oriģināllitogrāfija „Māte", kas atsevišķi pērkot, maksā 2 rubļi. Šāds mākslas pielikums līdz šim pie latviešiem pirmais. „Zalkti" rediģē J. Rozentāls, A.Sauliets, A.Ķeniņš. “Zalktis" I—IV maksā abonentiem 4 rubļi, atsevišķi pērkot à 1 rub. 50 kap. Katrs numurs būs sevī pilnīgi noslēgts. Par „Zalkša" mākslas virzienu var spriest no redakcijas sastāva. Pēc tam, kad mūsu agrākie žurnāli jau gadu kā apstājušies iznākt un jaunie vēl jauna nav nesuši, it kā sevis un „jaunās" publikas meklē, ar prieku aizrādam uz šo spēcīgo atvasi no „vecā" mākslas koka. „Zalktis" ir grezna svētku dāvana.”
Tomēr “Zalkša” izdevējiem ne viss iet gludi un raiti, jo “Rigasche Zeitung” 1907. gada 9. janvārī raksta – “Kā mēs dzirdam, latviešu almanahs “Zalktis” ir konfiscēts par latviešu rakstnieka Viktora Eglīša drāmas “Galmā” iespiešanu”. Tomēr šī konfiskācija ir tikusi atcelta (“Rīgas Avīze”, 1907. gada 23. marts) un almanahs nonācis pie lasītājiem.
"Zalktī" sadzīvo dažādu stilistisku ieviržu un virzienu rakstnieku darbi, taču noteicošie ir simbolisms un neoromantisms, ko pārstāv Vilis Plūdons, Kārlis Skalbe, Jānis Akuraters, Fricis Bārda, Fallijs u. c. Vizuālajā noformējumā dominē jūgendstila poētika, ko pārstāv mākslinieki Janis Rozentāls, Jūlijs Madernieks, Burkards Dzenis, Jānis Zegners u.c
Lasītāju nepietiekošās intereses un finansiālu problēmu dēļ 1908. gadā žurnāla izdošanu aptur. Lai pabeigtu iesākto, tiek izdotas vēl divas burtnīcas – 1909. un 1910. gadā. 1909. gada burtnīcā redakcijas pārstāvji raksta: ““Zalkša” izdošana prasījuse no izdevēja ne mazāk kā 5000 r. piemaksas un tā kā pie tagadējā literāriskā apjukuma un sabiedrības naidīgās sadalīšanās nav cerams, ka kāds latviešu māksals laikraksts varētu pastāvēt bez ārkārtēja pabalsta, tad “Zalkša” izdošana līdzšinējā veidā pagaidām nav iespējama. Ir tomēr radies interesentu pulciņš, kas “Zalktim” garantē ap 700 abonentu. Bet tā kā kārtīga žurnāla izdošana būtu iespējama ar ne mazāk kā 1000 abonentiem, tad redakcija griežas pie visiem, kam “Zalkša” izdošana rūp, paziņot par abonēšanas gatavību, uzdodot savu adresi”.
Ar savu izcilo poligrāfisko noformējumu jūgendstila laikā izdotais almanahs un žurnāls “Zalktis” zelta burtiem ierakstīts Latvijas poligrāfijas, literatūras un mākslas vēsturē, un palicis nepārspēts līdz šim laikam.
