1888. gadā Rīgā tika darbu sāka rūpnīca “Provodņiks”, savā 27 gadu garajā pastāvēšanas laikā tā kļuva par vislielāko ražotni Rīgā un ar savu produkciju iekaroja pasaules slavu. “Provodņiks”, pilnā nosaukumā – Krievu-franču gumijas, gutaperčas un telegrāfa piederumu fabriku sabiedrība “Provodņik”, ražoja visdažādākos gumijas izstrādājumus, tai skaitā rotaļlietas, gumijas apģērbus, ķirurģiskos un medicīniskos priekšmetus, linoleju, bet pasaules slavu ieguva ar savām galošām un autoriepām. 1913. gadā firmas apgrozījums bija 55 miljoni cariskās Krievijas rubļu un fabrikā strādājošo skaits sasniedza 16000 (t.sk. 13500 strādnieku un 2500 ierēdņu). Pēc ražošanas apjomiem tā laika gumijas izstrādājumu ražošanā “Provodņiks” ieņēma ceturto vietu, bet riepu ražošanā – otro vietu pasaulē. Fabrika atradās Sarkandaugavā, un darbojās līdz 1915. gadam. Šobrīd lielākajā daļā “Provodņika” bijušās teritorijas atrodas Rīgas Elektromašīnu rūpnīca.
Zābaciņš – “Provodņika” 25 gadu jubilejas suvenīrs
No metāla lietais un spoži niķelētais mazais zābaciņš izgatavots 1913. gadā un pēc izskata atgādina 3. modeli “Provodņika” ražoto apavu katalogā. Uz zābaciņa ir teksts krievu valodā reljefiem burtiem un vairāku simbolu attēli, kas atgādina par rūpnīcas panākumiem un statusu :
Galošas, riepas labākās pasaulē
Provodņik gada apgrozījums 55000000 (55 miljoni cariskās Krievijas rubļu!)
25 gadi
Krievijas ģerbonis (īpaši kvalitatīva produkcija, piegādāta arī valsts sistēmas iestādēm, armijai, flotei)
Ģerbonis “Piegādātājs cara galmam”
Fabrikas emblēma un uzraksts Provodņiks Rīgā uz pazoles
Zābaciņu muzejam dāvinājusi Tamāra Agriņa 2010. gadā.
Fotoalbums “Sabiedrība “Provodņik”, Rīgā”. Rīga, 1908. gads.
Albumā publicētajās fotogrāfijās iemūžinātas fabrikas ražotnes, darba process, fabrikas darbinieku dzīve, tirdzniecības pārstāvniecības un veikali daudzās pilsētās pasaulē. Albuma ievadā sniegts izvērsts pārskats latviešu valodā par fabriku “Provodņiks” un tās darbību.
Fotoalbums piederējis bijušajam “Provodņika” meistaram Jānim Pētersonam, muzejam dāvinājusi Lelde Celmiņa 2020. gadā.
“Provodņika” dāmu pūtēju orķestris un kapelmeistars Jāzeps Romanovskis. 1908. gads
“Dāmu orķestris. Bijušais robežsargu orķestru dibinātājs un vadītājs Jāzeps Romanovskis dibinājis no Provodņika fabrikas strādniecēm īpašu dāmu mūzikas orķestri, kas šogad spēlē 3 reizes nedēļā “Provodņika” dārzā. Agrāki tur pastāvēja 30 līdz 40 vīru liels vīriešu mūzikas orķestris, bet izrādījies, ka tagadējais sieviešu orķestris savus pienākumus izpilda tikpat labi. Spēlētājas strādnieces dabū par katru stundu darbdienās 12 kap., bet svētdienās 15 kapeikas lielu atlīdzību. [..] Jaunās mūzikas spēlētājas bez kādām iepriekšējām zinībām Romanovskis iemācījis apieties ar instrumentu un to puslīdz kārtīgi pārvaldīt apmēram 5 mēnešu laikā. [..] „Provodņika" fabrikas direktors ievedis šim orķestrim sevišķi skaistu formu. Pie strādniekiem šis orķestris ļoti iecienīts un viņi labprāt dejo pie šīs mūzikas savā ērti ierīkotā fabrikas dārzā.” (Dzimtenes Vēstnesis, 1908. gada 20. maijs) Privātkolekcija
