Jūgendstila laikmetā, kad rakstīja gan ar spalvaskātu, gan tintes pildspalvu, neatņemama sastāvdaļa bija trauciņš ar tinti, kurā iemērkt spalvu pirms rakstīšanas vai uzpildīt pildspalvu. Skolā uz sola, mājās darbistabā vai kantorī uz rakstāmgalda stāvēja tintnīca, bet pašu tinti varēja iegādāties neskaitāmos veikalos un veikaliņos. Tinti pārdeva dažādos tilpumos - gan mazās pudelītēs, gan arī lielākās pudelēs, no tām tinti ielēja tintnīcās.
Muzeja “Rīgas Jūgendstila centrs” krājumā glabājas vairākas mazās tintes pudelītes, kā arī viena lielā tintes pudele.
Lielajā stikla pudelē bija Rīgā ražota tinte “Perfekt-Tinte”, gatavota M. Garbera fabrikā Rīgā. Pēc laikrakstu datiem, Movšem Garberam piederošā ražotne atradās Rīgā, Kurmanova ielā 8 (tag. E.Birznieka-Upīša iela). Avīzes 1913. gadā arī vēsta, ka šo fabrikantu tiesa atzinusi par vainīgu un sodījusi ar 2000 rubļu lielu naudas sodu par konkurenta Rūdolfa Torno spodrināšanas krēma “Saulesstars” tirdzniecības etiķetes (preču zīmes) pakaļdarinājumu.
Iespējams, arī mazajās pudelītēs iepildītā tinte tapusi tepat Latvijā – tā kā pieprasījums pēc tintes bija ļoti liels, to ražoja gan Latvijā, gan arī importēja.
Laikraksts “Düna Zeitung” 1890. gada 22.februārī piemin, ka “Tintes fabrika K. Trampedach Jelgavā (Firma Lankowski & Liccop) pastāv kopš 1870. gada, katru gadu saražo apmēram 200,000 pudeles un pudelītes tintes 35000 rbļ. vērtībā. Strādnieku skaits: 7.”
Laikraksts “Baltjas Vēstnesis” 1901.gadā par vienu mazo uzņēmēju ziņo: “Vidzemes gubernators atļāvis Rīgas mazpilsoņam Johanam Stolzeram ierīkot iestādi bez mekanikas [mehāniskā] dzinēja tintes, vikses [ādu spodrināšanas līdzeklis] un spirtus lakas pagatavošanai, Rīgā, Stabu ielā Nr. 30.”
Gadu vēlāk “Dienas Lapa” vēsta: ”Vidzemes gubernatora kungs atļāvis Rīgas mazpilsonim Emīlam Gustavovam [Gustava dēlam] Birkam ierīkot iestādi tintes, vikses, laku un iekurinājamo pagatavošanai Rīgā, Gogoļa ielā Nr. 16.”
Lielajā Rīgas 700 gadu jubilejas izstādē savu produkciju bija izstādījis ne viens vien tintes ražotājs, kā, piemēram, “Arnāls un dēli”, Alfrēds Teodors Bušs, A.Ņikiferova vikses, ādas apretūras [īpašas vielas ādas apstrādei] un tintes fabrika u.c.
