Sniegotās un baltās ziemas dienas, apsnigusī zeme un aizsalušās ūdenskrātuves tā vien vilina sameklēt slēpes, slidas vai ragaviņas un nodoties ziemas prieku baudīšanai. Jūgendstila laikā, starp citu, slidas sauca par slidkurpēm (vācu valodas vārda “Schlittschuhe” burtisks tulkojums) un slidotājus par slidkurpju skrējējiem. Un ne vienam vien bērnam vai jaunietim bija sapnis Ziemassvētkos saņemt dāvanā slidas.
2016. gadā muzejam “Rīgas Jūgendstila centrs” slidas un zābaciņus uzdāvināja Dace Grikmene. Zābaciņus darinājis prasmīgs kurpniekmeistars tepat Latvijā 20. gadsimta sākumā, bet slidas izgatavotas F.V.Hena (F.W.Hens) firmā Vācijā. Slidu garums 28 cm, platums 0,6 cm, uz slidas iespiests zīmogs ar ražotāja marķējumu – burti "F W H" uz slidas kontūras fona un modeļa nosaukums "Nurmis = Sport". Slidu augšpusē iespiests skaitlis “24” (apavu izmērs), kā arī burti “R” (pa labi) un “L” (pa kreisi).
Muzejā redzamās ir vienkāršas atpūtas slidas (pretēji hokeja vai daiļslidošanas slidām), kas tiek piestiprinātas pie slēpju zābaka vai parastā zābaka – tieši tas padarīja šo slidu modeli ļoti populāru, jo nebija nepieciešams papildus zābaku pāris ar jau pieskrūvētām slidām. Slidas aizmugurē esošo izcilni ievietoja pie parastā zābaka pieskrūvētā perforētā metāla plāksnē, savukārt priekšpusē slidas bija stingri piestiprinātas pie zābaku zoles, ar atslēdziņu pievelkot spriegošanas skrūvi. Lai slidas turētos vēl stingrāk, tās pie zābaka vēl papildus varēja piesprādzēt ar ādas siksnām, šim nolūkam paredzēti caurumi slidu aizmugurē.
“Nurmis” tipa slidas ir nosauktas pēc to izgatavošanas vietas. 19. gadsimta 70. gadu beigās šāda veida slidas sāka ražot Somijas ciematā Nurmi (netālu no Viborgas pilsētas), rūpnīcā “Hackmann & Co”, kur ražoja šķēres un galda piederumus. Rūpnīca Nurmi atradās no 1875. līdz 1891. gadam, vēlāk tā tika pārcelta uz Sorsakoski rajonu Leppävirtas novadā. Modelis bija ļoti populārs un tika ražots Somijā līdz pat 20. gadsimta 30. gadiem. Līdzīgs modelis tika ražots arī Remšeidas pilsētā, vienā no lielākajiem slidu ražošanas centriem Vācijā. Slidu ražotājs Frīdrihs Vilhelms Hens šo modeli sauca par "Nurmis-Sport". Iespējams, slidu ražotāju konkurence bija liela, un ar zināmu nosaukumu tās būtu vieglāk pārdot.
Arī Rīgas veikalos slidu izvēle bija liela. Johanness Mičke, piemēram, savā “ieroču un tērauda lietu noliktavā, mājas un ķēķa lietu magazinā” Rīgā, Kungu ielā 11 piedāvāja “savu lielo krājumu no metāla slidkurpēm priekš kungiem, dāmām un bērniem [..] un piedāvā īpaši Halifax 6 dažādos izgatavojumos no 1 rubļa par pāru sākot, Jacht-Club, Triumph, Brillant, Achived, Austria, Columbus, Rinks-Patent, Jackson-Heines, Hero, Helwetia, Merkur, Club, Neptun, Rex-Patent, Premier un skrūvju slidkurpes ar siksnām dažādos izgatavojumos un dažāda izskata, no 60 kap. par pāru sākot, īsas un garas slidkurpju siksnas, slidkurpju laternas, bīdāmas, kalna un rokas kamaniņas”. (“Mājas Viesis”, 1895. gada 22. novembris)
Rīgā slidoja gan uz dabīgajām ūdenstilpnēm (Daugavas, Pilsētas kanāla u.c.), gan speciāli ierīkotās slidotavās (Esplanādē, Strēlnieku dārzā, Vērmanes parkā u.c.). Slidoja gan sava prieka pēc, gan arī dažādām sporta sacensībām gatavojoties. Laikraksts “Dzimtenes Vēstnesis” 1913. gada 16. janvārī ziņo: “II. Rīgas Riteņbraucēju biedrība sarīko svētdien, 20. janvārī uz savas slidotavas eksternu sacīksti, lai noskaidrotu jautājumu par Rīgas slidkurpju skrējēju spējām, piedalīties pie 1913. gada starptautiskām slidotāju sacīkstēm. Galvenais sacīkstes numurs: skriešanās ar norvēģu slidām uz 5000 metriem. Sagaidāma labāko Rīgas slidotāju pieteikšanās.”
Ne vienmēr slidotavās ne viemēr izdodas netraucēti baudīt ziemas priekus. “Jaunākās Ziņas” 1911. gada 24. decembrī ziņo: “Lielajā Vērmaņa dārzā uz slidotavas aizvakar vakarā iznāca strīdus starp vairākiem slidkurpju skrējējiem. Viens no viņiem, Alfrēds Lasmans, izrāva revolveri un gribēdams pabaidīt savus pretiniekus, izšāva ar to gaisā. Starp citiem slidkurpju skrējējiem izcēlās panika, jo domāja, ka nupat izcēlusies lielāka sadursme, kurā kura katra dzīvība apdraudēta. Tikai tad visi apmierinājās, kad Lasmans tika aizgādāts uz policijas iecirkni un pret viņu sastādīts protokols par šaušanas ieroča lietošanu nevietā.”
Slidošana ir ar ziemas mēnešiem saistīta sezonāla parādība, tomēr 1917. gadā tapušais Kārļa Krūzas dzejolis “Slidotavā” mūsdienu klasiķa Jura Kulakova mūzikas ietērpā dzīvo cauri gadalaikiem un atgādina par jūgendstila laikā populāro izklaidi.
Slidotavā.
Tu slīdēji pa slidotavu,
Un klusi pavadīju es
Uz baltā sniega ēnu tavu.
Tu slīdēji pa slidotavu,
Un atkal viens ar sapni savu
Es paliku uz pasaules.
Tu slīdēji pa slidotavu,
Un klusi malā salu es.
(K.Krūza)
