Pavasarī ir laiks lielajiem dārza darbiem, sēšanai un stādīšanai. Jūgendstila laikā Rīgā ar sēklu tirdzniecību nodarbojās dārzniecības un sēklu tirgotavas. Muzeja “Rīgas Jūgendstila centrs” krājumā glabājas divi sēklu katalogi, ko savulaik klajā laidušas Šoha dārzniecība un F.Lasmaņa sēklu tirgotava.
1914. gadā izdotais Šoha dārzniecības sēklu katalogs ir ļoti apjomīgs – 92 lapaspusēs lasāmi visdažādāko augu sēklu piedāvājumi. Līdzās ziediem, dārzeņiem, garšaugiem, sakņaugiem un zālāja augiem atrodams arī dažādu sugu šampinjonu pavairojamais materiāls. Katalogos sēklām norādītas divas cenas - par mārciņu (400 gramiem) un par loti (12,78 gramiem). Augu aprakstus ilustrē attēli – zīmējumi un fotogrāfijas. Savdabīgas ir piedāvātās dārzeņu sēklu kolekcijas par pazeminātām cenām, kur vienā komplektā var iegādāties 3, 4 vai 10 mārciņu - attiecīgi 1,2, 1,6 vai 4 kilogramus dažādu dārzeņu sēklu. Līdzās sēklām klientiem tiek piedāvāti arī dārzkopībā nepieciešami darbarīki (naži, šķēres, pulverizatori u.c.), tāpat arī līdzekļi dažādu kaitēkļu apkarošanai. Sev interesējošo preci klienti var pasūtīt un saņemt pa pastu.
Daiļdārznieks Kristans Vilhelms Šohs no Vācijas pilsētas Desavas Rīgā ieradās 1822. gadā pēc Lielās Ģildes vecākā Vērmaņa uzaicinājuma, lai pārraudzītu Vērmaņa muižiņas dārzus tagadējā Slokas ielā. Tas viņam bija lieliski izdevies – siltumnīcās līdzās citiem augiem Šohs audzējis vīnogas un ananasus pārdošanai. Sēklu tirdzniecības firmu K.V.Šohs nodibināja 1836. gadā, tad arī Rīgā pirmo reizi bija iespēja pasūtīt sēklas pēc kataloga. Jau tolaik piedāvājumā bija 120 rožu šķirnes, 150 neļķu šķirnes, 25 kartupeļu šķirnes utt. Sava uzņēmuma pirmā stādaudzētava atradās toreizējā Ganību dambī. 19. gs. beigās, sakarā ar Rīgas Preču stacijas izveidi Šoha mantinieki pārcēla dārzniecību uz Stopiņu muižas teritoriju. Lielā stādaudzētava tur tika izveidota 1898. gadā un tā veiksmīgi attīstījās līdz pat Pirmajam pasaules karam. No šejienes katru gadu klientiem tika nosūtīts liels daudzums sēklu un 50 000–60 000 augļu koku stādu, tie nonāca dažādās pilsētās pat līdz Klusā okeāna piekrastei. 1956. gadā uz bijušās Šoha dārzniecības stādaudzētavas bāzes izveidots Salaspilī esošais Latvijas Nacionālais botāniskais dārzs. Paša K.V.Šoha vārds mūsdienās lasāms vien dārzu vēsturei veltītajos darbos, bet par viņa veikumu atgādina gan Vērmanes parks, gan Latvijas Nacionālais botāniskais dārzs.
Dārzkopis, žurnālists un sabiedriskais darbinieks Fricis Lasmanis dzimis Nītaurē, 16 gadu vecumā kļuvis par Nītaures dārznieka mācekli un 1880. gadā sācis strādāt Šoha dārzniecībā Rīgā. 1890. gadā F.Lasmanis nodibina Rīgā pirmo latviešiem piederošo sēklu tirgotavu (Aleksandra bulvārī 1, mūsdienās - Brīvības iela 19). No 1899. gada viņš ir dārzkopju biedrības priekšnieks, 1908-1932 Rīgas Latviešu biedrības runasvīrs. Par dažādiem dārzkopības nozares jautājumiem rakstījis laikrakstos "Baltijas Vēstnesis", "Dzimtenes Vēstnesis", paša izdotajā "Dārzkopības gada grāmatā" un citviet.
Šoha dārzniecībā par mācekli, vēlāk sēklkopības nozares vadītāju strādājis arī dārzkopis, literāts un tulkotājs Jānis Peņģerots. Viņa sarakstīto dārzkopības grāmatu klāstā ir gan F.Lasmaņa apgādībā 1910. gadā izdotā izdotā “Dārzu ienaidnieki un viņu apkarošana”, gan arī “Lauksaimnieka sakņu dārzs” (divas daļas, 1894-1904), “Augļkopība” (1900), “Dārzkopja grēki” (1901) un citas.
