Jaņa Rozentāla 160. jubilejas gadā turpinām iepazīstināt ar Jaņa Rozentāla darbiem muzeja “Rīgas Jūgendstila centrs krājumā. Šoreiz ciklā “Muzeja lietu stāsti” divi 20. gadsimta sākumā tapuši zīmējumi - “Zēni pie koka” un “Pļāvēji”. Iespējams, tie datējami ar 1903. gadu, jo šajā laikā Janis Rozentāls strādā pie gleznām “Siena laikā”, “No pļavas”, “Siena vācēji”. Vasarās mākslinieki biežāk nekā citos gadalaikos dodas gleznot dabā, pēc tam pilsētas darbnīcā atvedot gleznas, studijas, zīmējumus, skices un idejas turpmākiem darbiem. Tāpat darīja arī Janis Rozentāls. 1914. gadā Rīgā notiek Latviešu mākslas veicināšanas biedrības sarīkotā Grafiskā izstāde. Par tajā izstādītajiem Jaņa Rozentāla darbiem Gustavs Šķilters raksta: “Ja aplūko sīkāki lielo Rozentāla izstādīto zīmējumu krājumu, tad te pirms redzam uzmetumus pēc dabas, studijas, skices u.t.t. Viss tas ir materiāls, kuru vāc un kurš strādājot krājas kā palīga līdzekļi glezniecībā. Ronas kāda doma, ideja nākamam darbam. Lai viņa nezustu, neaizmirstos, viņu ātrumā uzmet uz papīra lapiņas, piezīmju grāmatā vai citur. Vēlāk šo pirmo zīmējumu pārzīmē vēreiz. Meklē citu raksturīgāku labāku izteiksmes veidu. Pēcāk dažas figūras jeb sīkumus pēc dabas izlabo un papildina. Tad piedod krāsas un izved lielākos samēros. Tā zīmējumi ir gleznas priekšdarbi un palīga līdzekļi, no kuriem pamazām izaug māksla visā savā pilnīgumā un daiļumā. [..] Visos šais darbos jūtam liela meistara drošo roku, bagāto fantāziju, asprātību un humoru. Te varam mācīties pazīt šo mākslinieku no daudz intīmākas puses, nekā viņš mums parādās savās lielajās gleznās.” (“Dzimtenes Vēstnesis”, 1914. gada 17. aprīlis)
Vai Jaņa Rozentāla zīmējumi “Zēni pie koka” un “Pļāvēji” bijuši redzami šajā izstādē, konkrētu apliecinājumu pagaidām nav izdevies atrast. Zināms, ka ilgus gadus tie atradušies Rozentāla dzimtas pārstāvju īpašumā.
Janis Rozentāls, būdams universāla personība latviešu mākslā - gleznotājs, grafiķis, mākslas teorētiķis, fotogrāfs, viens no latviešu profesionālās mākslas skolas un teorētiskās domas veidotājiem, bija izveidojies par populārāko latviešu sabiedrības mākslinieku 19.-20. gadsimat mijas mākslā. Dzimis Saldus apkaimes Bebru mājās, Rīgā vispirms apguvis daiļkrāsotāja amatu, vēlāk apmeklējis Rīgas amatnieku biedrības skolu, studējis Pēterburgas Ķeizariskajā Mākslas akadēmijā, papildinājies mākslas studiju braucienos ārzemēs. Līdz 1899. gadam galvenokārt uzturējies Pēterburgā, tad pārcēlies uz dzīvi Saldū, kur uzbūvējis dabnīcu. No 1901. gada nogales dzīvojis Rīgā, no 1904. gada Konstantīna Pēkšēna projektētajā īres namā Alberta ielā 12–9, dzīvoklī, kas paredzēts māksliniekam ar speciāli izbūvētu darbnīcu, bet interjers iekārtots pēc J. Rozentāla skicēm. Janis Rozentāls miris Somijā 1916. gadā, bet 1920. gadā pārapbedīts Rīgā, II Meža kapos.
Muzejā “Rīgas Jūgendstila centrs” zīmējumi “Zēni pie koka” un “Pļāvēji” glabājas kopš 2018. gada, un ir nozīmīgs papildinājums muzeja mākslas kolekcijā.
