2026.gada 18. martā (pēc vecā stila – 6.martā) aprit 160 gadu, kopš dzimis Janis Rozentāls - latviešu gleznotājs, grafiķis, mākslas teorētiķis, fotogrāfs viens no latviešu profesionālās mākslas skolas un teorētiskās domas veidotājiem. Muzeja “Rīgas Jūgendstila centrs” kolekcijā ir vairāki Jaņa Rozentāla darbi, arī zīmējums “Kentaurs”.
Izmēros nelielais Jaņa Rozentāla zīmējums “Kentaurs” tapis ap 1907.gadu, tas darināts krāsaino zīmuļu tehnikā. Zīmējums atspoguļo tendenci 20. gadsimta sākuma mākslā – pievērsties mitoloģiskām un fantastiskām būtnēm no Eiropas tautu pasakām, teikām un mītiem (velni, nāras, spoki, raganas, rūķi, lietuvēni, dabas spēku dievi, pūķi, zalkši u.c.), sengrieķu mitoloģijai (kentauri, fauni, nimfas) un latviešu mitoloģijas dievībām. Iespējams, zīmējums “Kentaurs” tapis kā iecere gleznai vai grāmatas ilustrācijai.
“Kā vienlaikus moderns un plašai publikai saprotams mākslinieks, kas strādāja gandrīz visos tā laika žanros un bija pieņēmis teju ikviena virziena estētiku, viņš vislabāk un visaptverošāk pārstāv Latvijas 19.-20. gs. mijas mākslu ar tās novatorisko un konvencionālo vērtību diapazonu, gandrīz vai kļūdams par šīs mākslas sinonīmu. Rozentāls, būdams talantīgs, izteikti sabiedrisks, temperamentīgs, emocionāls, impulsīvs un šarmants cilvēks, kādu viņu apraksta laikabiedri, bija izveidojies par populārāko latviešu sabiedrības mākslinieku. [..] Rozentāls bija viens no tiem, kas ap 1900. gadu pacēla Latvijas vizuālo mākslu līdz tālaika Eiropas mākslas centru līmenim un veidoja tās kultūru”, Jaņa Rozentāla veikumu raksturo mākslas zinātnieks Eduards Kļaviņš (“Latvijas mākslas vēsture”, IV sējums).
Ļoti nozīmīga Jaņa Rozentāla darbības šķautne ir viņa pedagoģiskā darbība. Viņš strādājis par skololotāju gan Venjamina Blūma mākslas skolā, gan Rīgas Pilsētas mākslas skolā, gan arī mācījis audzēkņus savā studijā. Kā vēsta sludinājums žurnālā “Svari” 1906. gada pirmajā numurā, “Mākslenieks Janis Rozentāls Rīgā, Alberta ielā 12, padod zīmēšanas un gleznošanas stundas. Nature morte [klusā daba], portreja, akts. Pieteikšanās no pulksten 10-11 un no 4-5.” Pie Jaņa Rozentāla mācijušies ļoti daudzi mākslinieki, arī Indriķis Zeberiņš, Jānis Jaunsudrabiņš, Milda Grīnfelde, Konstantīns Rončevskis, Alberts Kronenbergs, Rūdolfs Vilciņš, Oto Skulme.
Janis Rozentāls dzimis Saldus apkaimes Bebru mājās, Rīgā vispirms apguvis daiļkrāsotāja amatu, vēlāk apmeklējis Rīgas amatnieku biedrības skolu, studējis Pēterburgas Ķeizariskajā Mākslas akadēmijā, papildinājies mākslas studiju braucienos ārzemēs. Līdz 1899. gadam galvenokārt uzturējies Pēterburgā, tad pārcēlies uz dzīvi Saldū, kur uzbūvējis dabnīcu. No 1901. gada nogales dzīvojis Rīgā, no 1904. gada Konstantīna Pēkšēna projektētajā īres namā Alberta ielā 12–9, dzīvoklī, kas paredzēts māksliniekam ar speciāli izbūvētu darbnīcu, bet interjers iekārtots pēc J. Rozentāla skicēm. Janis Rozentāls miris Somijā 1916. gadā, bet 1920. gadā pārapbedīts Rīgā, II Meža kapos.
Jaņa Rozentāla zīmējums “Kentaurs” ilgus gadus atradies Rozentāla dzimtas pārstāvju īpašumā, muzeja “Rīgas Jūgendstila centrs” kolekcijā tas glabājas kopš 2022. gada. Zīmējums reproducēts Intas Pujātes sastādītajā albumā “Janis Rozentāls” (Rīga: Liesma, 1991. g).
