Novembrī svinam Latvijas Republikas dzimšanas dienu un atceramies Brīvības cīņas mūsu valsts rītausmā.
Muzeja “Rīgas Jūgendstila centrs” krājumā glabājas Latvijas Atbrīvošanas kara piemiņas zīme un apliecība, kas 1925. gada 5. maijā piešķirta aktierim Augustam Gulbim. Kā vēsta ieraksts apliecībā, “Latvijas karaspēka pārvalde apliecina, ka Gulbis Augusts Jura d. ir ņēmis dalību Latvijas atbrīvošanas karā kā kareivis-rakstvedis Rīgas Apriņķa komendantūrā un viņam ir piešķirta tiesība nēsāt Latvijas atbrīvošanas kara piemiņas zīmi”. Apliecību Nr 17820 parakstījuši Galvenā štāba priekšnieks ģenerālis Mārtiņš Peniķis un Rīgas kara apriņķa priekšnieka palīgs pulkvedis-leitnants Augusts Muižulis.
Apbalvojumu Latvijas atbrīvošanas kara piemiņai LR Ministru kabinets nodibina 1922. gada 2. maijā, nosakot, ka to “piešķir karavīriem Latvijas pilsoņiem, kas valsts atbrīvošanas cīņu laikmetā no 1918. gada 18. novembra līdz 1920. gada 11. augustam kalpojuši nacionalā armijā.” (Laikraksts “Valdības Vēstnesis”, 1922. gada 17. maijs) Ja par kauju nopelniem piešķīra Lāčplēša kara ordeni, tad šī piemiņas zīme bija paredzēta plašai karavīru masai, visiem Latvijas atbrīvošanas kara dalībniekiem.
Piemiņas zīme izgatavota Rīgā, graviera Frīdriha Millera darbnīcā pēc grafiķa Riharda Zariņa meta. Apliecība iespiesta Valstspapīru spiestuvē Rīgā 1923. gadā, zīmējuma autors – Rihards Zariņš.
Aktieris, režisors un skatuves mākslas pedagogs Augusts Gulbis (14.02.1888. Bauskas apriņķa Svirlaukas pag. – 27.09.1961 Rīgā) savu skatuves mākslas izglītību un radošās gaitas sācis jūgendstila periodā. Mācījies Jēkaba Dubura vadītajos Latvju dramatiskajos kursos (1912-1914). Darbojies Maskavas latviešu teātrī (1915-16), vadījis Harkovas Latviešu teātri (1917), strādājis Maskavas Latviešu strādnieku teātrī (1918). Atgriezies Latvijā, Nacionālā teātra aktieris (1919-25). No 1925. gada darbojies kā aktieris un režisors Rūjienā, Cēsīs, Limbažos, Kuldīgā. Līdztekus strādājis par aktiermeistarības un skatuves runas pedagogu. Drāmas teātra aktieris (1942-49). Kā teikts enciklopēdijā “Teātris un kino biogrāfijās”, A.Gulbis kā aktieris “respektējis autora tekstu un tēla darbības loģiku. Aktierim raksturīga izteiksmīga maska, iespaidīgi pateikta frāze un pamatīgums lomas izstrādē.”
Muzeja “Rīgas Jūgendstila centrs” krājumā glabājas gan atsevišķas fotogrāfijas no A.Gulbja dzimtas arhīva, gan arī Augustam Gulbim piederējušais fotoalbums, kas atspoguļo viņa darbību Cēsu teātrī. Albumā līdzās Augusta Gulbja un viņa sievas Natālijas Liepiņas-Gulbes portretiem ievietoti Cēsu aktieru un aktrišu portreti, grupu attēli, skati no Cēsu teātra izrādēm, saviesīgās dzīves un izbraucieniem, kā arī Cēsu teātrī viesojušos mākslinieku portreti.
