Mīlestības tēmai veltītas pastkartes


Tā kā februāris saistās ar Valentīna dienu, sirsniņām un mīlestības tēmu, šoreiz ieskats muzeja “Rīgas Jūgendstila centrs” pastkaršu kolekcijā, pievēršot uzmanību mīlestības tēmas atspoguļojumam.
Muzeja krājumā glabājas aptuveni tūkstotis dažādu pastkaršu – pilsētu skati, mākslas darbu reprodukcijas, apsveikumi dažādos svētkos un dzīves gadījumos. Viena Apmēram simts pastkartes no šī tūkstoša ir saistītas ar mīlestības tēmu. Jūgendstila laikā raksturīgi, ka mīlestības tēmai veltītajās pastkartēs plaša jūtu un emociju gamma – sapņi, ilgas, cerības, prieks, laime, ir izteikta ar vīrieša un sievietes tēliem. Mūsdienās pierastos zaķīšus, kaķīšus, lācīšus un sarkanās sirsniņas tajās neatradīsiet. Lai arī reizēm attēloti ir arī putniņi un sirdis, tomēr galvenie ir cilvēki un viņu emocijas. Reizēm attēlā redzamo noskaņu mēdz papildināt atbilstošs dzejolis, un visai bieži šīs pastkartes apvienotas ar apsveikuma kartiņas funkciju Lieldienās, Jāņos, Ziemassvētkos.

Pastkartes kā oficiāli atzīts pasta sūtījumu veids apritē tika ieviests 1869. gadā Austroungārijā, pēc gada pirmās ilustrētās pastkartes sāka izdot Vācijā. Krievijas impērijā (tajā toreiz ietilpa arī Latvijas teritorija) pastkartes sāk izdot 1872. gadā ar atzīmi “Pasta iestādes par saturu neatbild”, jo ar tekstu uz kartiņas varēja iepazīties visi interesenti. 1874. gadā Pasaules pasta savienība apstiprināja pastkartes standarta izmēru: 90 x 140 mm. Par pastkaršu zelta laiku jāuzskata 20. gadsimta sākums, kad atklājumi fotogrāfijas jomā pavēra nebijušas iespējas pastkaršu skatu dažādošanā.

Vecākā zināmā Latvijā iespiestā pastkarte, vai kā agrāk to dēvēja – atklātā vēstule – datēta ar 1894. gada 8. augustu (pasta zīmogs), tā attēlo Rīgas Jūrmalas Dubultu peldvietas skatu. Latvijā pirmais pastkartes iespieda 1893. gadā no Prūsijas ieceļojušais tipogrāfijas īpašnieks Teodors Otomārs Grīnvalds, kurš saviem pircējiem sāka piedāvāt melnbaltā litogrāfijas tehnikā iespiestas pastkartes ar Rīgas un Jūrmalas atpūtas vietu skatiem. 1895. gada nogalē Rīgas fotogrāfs Kārlis Šulcs (tipogrāfija un izdevniecība “C.Schultz”) izlaida pirmās krāsainās litografētās pastkartes ar Rīgas, Tērbatas un citu pilsētu skatiem.