Mēbeles

Muzeja ekspozīcijā ir plašs mēbeļu klāsts, no tām liela daļa  izgatavota Latvijā. 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā Rīga bija viens no lielākajiem kokapstrādes centriem cariskās Krievijas teritorijā. Mēbeļu galdnieka profesiju varēja apgūt Rīgas Vācu amatnieku biedrības skolā (dib. 1872). 1912. gadā to pārveidoja par Rīgas pilsētas Amatnieku skolu. Rīgā darbojās amatnieku dibinātas mēbeļu galdniecības, kurās īpašus panākumus sasniedza Roberts Beķeris, Hermanis Būmanis, Pēteris Caune, Ēvalds Jansons, koktēlnieki Kārlis Ādamsons un Jēkabs Siliņš, kā arī tapsētājs–dekorators Jānis Stepermanis. Jūgendstila attīstībā nozīmīga loma bija Rīgas septiņsimtgades izstādei, kurā piedalījās arī tā laika pazīstamākie mēbeļgaldnieki Mārtiņš Pagasts, Ādams Tidriķis, Vilhelms Briedis un Antons Millers, kas saņēma zelta medaļas par izstādītajām mēbelēm. Mēbeļu dizainam pievērsās arī tā laika arhitekti un mākslinieki: Rihards Zariņš un Jūlijs Madernieks. Muzeja krājumā ir vairāki vietējo meistaru darināti mēbeļu komplekti un arī atsevišķas mēbeles – bufetes, galdi, krēsli, gultas un skapji. Tās izceļas ar sabalansētām proporcijām un atturīgu rotājumu, ko veido kokgriezumi ar ziedu un augu dekoriem. Īpaši greznas parasti tika darinātas bufetes, kas bija ēdamistabu akcents. Tās rotāja ne tikai kokgriezumi, bet arī daudzkrāsainas vitrāžas. Muzeja ēdamistabā atrodas  šāda bufete, kuras durvis rotā ekspresīva vitrāža. Tās motīvs sasaucas ar Itālijā populāro pātagas cirtienu. Vairāku mēbeļu komplektu un atsevišķu priekšmetu dizainā dominē ģeometrizētas dekoratīvās formas, kas piešķir tām eleganci. Šādā formveidē ir arī puķu galdiņi ar uzsvērti vertikālām proporcijām, kas jūgendstila periodā kļuva par neatņemamu telpas papildinājumu. Vairāki muzeja krājuma priekšmeti, piemēram, sols–lāde  un šaha galdiņš, rotāti ar izteiksmīgiem augu valsts elementiem, kas veidoti tajā laikā populārajā iededzināšanas tehnikā. Muzejā izvietotas arī J. Treselta veidotās klavieres, kas ražotas vienā no tā laika vadošajām klavieru firmām un ieguvušas Rīgas septiņsimtgades izstādes medaļu. Iespējams, ka to dizainu radījis arhitekts M. Šervinskis. Saimniecības telpās tika izvietoti plaukti, galdi un pakaramie, rotāti ar jūgendstila formās veidotiem dekoriem. Tipoloģiski interesants ir muzeja ledusskapis, kuru rotā atturīgs jūgendstila ornaments. 

Muzeja krājuma jūgendstila mēbeļu kolekcija ilustrē 20. gadsimta sākuma galdniecības tradīcijas.