Maizes šķīvis no viesnīcas “Imperial” restorāna


Jūgendstila laikā Rīgā strauji pieauga ne tikai patstāvīgo iedzīvotāju, bet arī iebraucēju skaits. Viesu vidū bija gan darījumu cilvēki un tirgotāji, gan ierēdņi un vietējie muižnieki, gan arī dažādi ceļotāji. Katram iebraucējam, uz dažām dienām vai nedēļām ierodoties pilsētā, vajadzēja meklēt apmešanās vietu. Kopš 18. gadsimta otrās puses pilsētas viesiem naksmītnes Rīgā piedāvāja dažādas viesnīcas.

Muzeja “Rīgas Jūgendstila centrs” kolekcijā glabājas maizes šķīvis no viesnīcas “Imperial” restorāna. Šķīvis izgatavots 20. gs. sākumā Rīgā, M.S.Kuzņecova porcelāna un fajansa izstrādājumu fabrikā, un rotāts ar viesnīcas restorāna logo.

Viesnīca “Imperial” atradās Aleksandra bulvārī 3 (tagad Brīvības bulvāris 21), arhitekta Jāņa Frīdriha Baumaņa projektētajā namā. Pati ēka celta 1876.-1877. gadā, viesnīca “Imperial” tajā atvērta 1891. gada 2. martā, Aleksandra viesnīcas vietā. “Viesnīcas „Hotel Imperial" (kā līdzšinīgā Aleksandra viesnīca turpmāki nosauksies) taps sestdien 2. martā pulksten 12 pusdienā atvērta. Parterā būs restorācijas telpas un pagrabā vairāk biljarda zāles. Viesnīcas un restorācijas telpas ir ērtas un smalki ierīkotas. Viesnīcas īpašnieks, kā jau ziņots, ir Hugo Michaelis kungs”, raksta “Baltijas Vēstnesis” 1891. gada 27. februārī. Pēc kāda laika viesnīcas un restorāna īpašnieks ir Jānis Mūrnieks, vēlāk arī Johans Čanders.

Kā sludina reklāmas laikrakstos, viesi viesnīcā varēja gan pārnakšņot, gan ieturēt maltītes un arī izklaidēties.
1910. gadā “Rigasche Zeitung” vēsta:
“Viesnīca “Imperial”, Rīgā, Aleksandra bulvārī 3. Viesnīca un I šķiras restorāns. No jauna renovētas viesu istabas no 125 Kap. Elektriskā apgaismošana. Vannas istabas. Telpas visu veidu privātiem pasākumiem.
Lieliska virtuve. Bagātīga brokastu un vakariņu ēdienkarte. Pusdienas no plkst. 1-7 à Couvert 1 Rbl. Siltie ēdieni à la carte līdz plkst. 2 naktī.
Vīni no firmām Otto Schwarz un Ch. Jürgensohn.
Minhenes Pschorr [alus šķirne] no mucas. Biljarda zāle. Amerikāņu bārs. Vakara koncerti.”
Restorāni bija ierīkoti ikvienā Rīgas viesnīcā. No rīta viesi tajos saņēma brokastis, dienā un vakarā viesnīcas restorānus apmeklēja ikviens, kas to vēlējās. Visu Rīgas ievērojamāko restorānu viesmīļi nēsāja frakas ar melnu tauriņu uz spoži balta krekla. 1901. gada 2. jūnijā “Düna Zeitung” informē, ka viesnīca “Imperial” katru dienu brokastis tiek servētas zviedru galda veidā.
1903. gadā 3. septembrī “Baltijas Vēstnesis” informē: “Imperiāla hotelī pa vasaru restorācijas telpas renovētas un pa daļai pilnīgi pārbūvētas, tā kā tās tagad dabūjušas daudz glītāku izskatu. Sevišķi ēdamā zāle ievērojamā mērā paplašināta un ļoti koši ierīkota. Rīt jaunās telpas atvērs. Mūrnieka kungs, viesnīcas īpašnieks, pieņēmis Ungāru kapeli, kura pa vakariem spēlēs, un ieteic savu jauno pasākumu famīliju ievērībai.”
Katrs restorāns centās piesaistīt publiku gan ar virtuvi un firmas ēdieniem, gan arī ar telpu noformējumu. Kā rāda gadsimta sākuma pastkarte, viena no restorāna “Imperial” zālēm tikusi saukta par Palmu dārzu (Palmengarten), daudzās telpā novietotās palmas nākušas no Kreisberga mākslas dārzniecības.
Viesnīcā “Imperial” bija arī viens no četriem Rīgās esošajiem Amerikāņu bāriem – tajā aiz letes darbojās un viesiem dzērienus pasniedz sievietes. Pārējie trīs Amerikāņu bāri bija ierīkoti restorānos “Gambrinus” un “Jāņa pagrabs” Iekšrīgā un viesnīcā “Frankfurt am Main”, tajos aiz bāra letes darbojās sievietes.

Viesnīcas piedāvāja īrēt telpas dažādiem privātiem pasākumiem, biedrību sapulcēm, sanāksmēm utml. Avīžu reklāmās netrūkst arī ziņu par mūziku viesnīcu restorānos. “Rīgas Avīze” 1904. gada 13. marta numurā informē, ka viesnīcā “Imperial” ikdienas no deviņiem vakarā līdz vieniem naktī spēlē “Ungāru kapele.” 1910. gada 20. novembrī, savukārt, laikraksti ziņo, ka viesnīcā “Imperial” svētdien, 21. novembrī pulkst. 8.30 vakarā notiks “Čigānu salonkapeles Rigo Janczi” pirmais koncerts.

Laikraksti gadsimtu mijā vēstīja ne tikai par viesnīcu piedāvājumu un tajos notiekošajiem pasākumiem, bet arī informēja par viesiem, kuri viesnīcās apmetušies, nosaucot viesa vārdu, amatu un vietu, no kurienes viņš ieradies.

Pirmā privātā viesnīca – Pēterburgas viesnīca - Rīgā uzcelta 1764. gadā, 19. gadsimta sākumā tai pievienojās Londonas viesnīca (1805.g.). Katru gadu radās jaunas un bankrotēja vecās viesnīcas, taču 19. gs. beigās iekārtotās deviņas lielākās un modernākās pastāvēja visu laiku. Tās bija jau minētās Londonas un Pēterburgas viesnīcas, kā arī “Hotel Central”, “Hotel de Commerce”, “Hotel de Rome”, “Warschau”, “Metropol”, “Imperial” un “Bellevue”. Dārgākās viesnīcas jūgendstila laikā Rīgā bija “Hotel de Rome”, “Bellevue” (līdz 10 rubļiem par istabu) un “Metropol” (līdz pat 15 rubļiem par istabu, atkarībā no tās lieluma un labiekārtojuma).

Mūsdienās savā vecajā ēkā ar seno nosaukumu ir saglabājusies vienīgi viesnīca “Metropole”, savukārt viesnīcas “Bellevue” ēkā darbojas viesnīca “Opera”.