Naudas krāšana bija populāra arī jūgendstila laikā. Sakrāto naudu noguldīja bankās, bet krāšanai mājās izmantoja krākasītes. Tās varēja iegādāties veikalos vai saņemt lietošanā no bankas vai krājiestādes.
Muzejā “Rīgas Jūgendstila centrs” glabājas krājkasīte, ko savulaik kādam klientam izsniegusi Rīgas pilsētas krājkase. Tā izgatavota no metāla, tās vienu sānu rotā Rīgas pilsētas ģerbonis, uz otra ir uzraksts “Rīgas pilsētas krāšanas kase” latviešu, vācu un krievu valodās, kā arī krājkasītes numurs 521. Krājkasīte aprīkota ar īpašu mehānismu, lai tajā pa spraugu iemesto monētu nevarētu atkal izvilkt, savukārt apakšā ir slēdzams vāciņš naudas izņemšanai.
Šāda veida krājkasītes bija populāras daudzviet Eiropā. Laikraksts “Rigasche Rundschau” 1902. gada 23. augusta numurā raksta: “Sistēma ir šāda: banka pēc noguldītāja vēlmēm atver viņam norēķinu kontu, izsniedz krājgrāmatiņu un metāla krājkastīti. Krājkasīte ir aizslēgta, un tās atslēga glabājas bankā. Krājkasītes īpašnieks tagad pēc vēlēšanās liek tajā savus ietaupījumus. Katru mēnesi pie viņa ierodas bankas darbinieks, atslēdz krājkasīti, saskaita tajā esošo naudu un izraksta kvīti par bankai nosūtīto summu. Krājējs nogādā kvīti un krājgrāmatiņu uz banku, kur viņam aprēķina uzkrātos procentus. Noguldītājs savu uzkrāto summu var saņem atpakaļ tikai sešus mēnešus pēc tam, kad paziņojis bankai par vēlēšanos šo naudu izņemt. Šī uzkrājumu sistēma būtu ieteicama cilvēkiem, kuriem nav vajadzīgās konsekvences, lai atstātu savus uzkrājumus neskartus uz ilgu laiku.”
Krājkasītes pasaulē ir pazīstamas jau ļoti sen. Vecākā zināmā no tām datēta ar 2. gadsimtu pr.Kr., tā atrasta Prienē (Jonijas vidusdaļā mūsdienu Turcijā). Šī krājkasīte veidota pēc grieķu dārgumu tempļa parauga, un tempļa frontonā ir sprauga monētu iemešanai.
Krājkasītes ir veidotas visdažādāko dzīvnieku vai priekšmetu (mājiņa, sēne, bišu strops u.c.) formās, tomēr vispopulārākā krājkasītes forma ir cūciņa, tāda sastopama jau no 13. gadsimta. Cūka kopš seniem laikiem tiek uzskatīta par laimes nesēju, auglības, lietderības un taupības simbolu. Vācu valodā jebkuras fomas krājkasīte tiek saukta par “Sparschwein” (krājcūciņa), angļu valodā par “piggy bank” (cūciņas banka).
Pirmās krājkases nodibināja 18. gadsimtā Rietumeiropā: Hamburgā, Bernē, Bāzelē, Ģentē, pēc tam Anglijā, Bavārijā, Prūsijā, Austrijā, Dānijā, Zviedrijā. Mūsdienu Latvijas teritorijā pirmo krājkasi nodibināja 1824. gadā Rīgā, 1825. gadā izveidoja Liepājas krājkasi. Jelgavas krājkase nodibināta 1826. gadā pēc Rīgas un Liepājas parauga (Jelgavas krājkasei bija dotas tiesības pieņemt tikai Jelgavas pilsētas iedzīvotāju noguldījumus). Rīgas pilsētas krājkase dibināta 1832. gadā, tā atradās Kaļķu ielā 9. “Mūsu Rīgas pilsētā pastāv banka, proti pilsētas krāšanas kase; viņa ir no patriotriskiem vīriem, no cilvēku draugiem dibināta ar nolūku, lai mazam, nabaga cilvēkam palīdzētu. [..] Labums ir acīm redzams. Krāšanas kase dod mazturīgam cilvēkam iespēju, arī mazāko krājumiņu nolikt uz a u g ļ i e m, noguldīt, lai atmestu augļus. Viņa apsarga tā iekrāto naudu no p a z u š a n a s, no n o z a g š a n a s; viņa to uzglabā droši no u g u n s b r i e s m ā m, kur tā varētu līdz sadegt, un maksā vēl noguldītājam 4 procentes augļu jeb intrešu par gadu,” raksta “Mājas Viesis” 1887. gada 29. augustā.
Lai arī mūsdienās vairāk sāk lietot bezskaidras naudas norēķinus, tomēr krājkasītes popularitāte nav zudusi un tik drīz arī nezudīs.
