Grāmatu grafika un iespieddarbi


Nozīmīga muzeja krājuma daļa ir latviešu grāmatas un periodika, kas raksturo grāmatniecības attīstību jūgendstila periodā. Tās uzplaukums sākās 19. gadsimta beigās un kulmināciju piedzīvoja pirms Pirmā pasaules kara. Kā nozīmīgākie grāmatu izdevēji minami Ansis Gulbis, Jānis Ozols Cēsīs u. c. Viņi ne tikai izdeva latviešu autoru darbus, bet arī radīja tiem īpašu vāku noformējumu un ilustrācijas.  Atzīmējami Jāņa Poruka Kopoti raksti, kuru vāka dizaina autors ir Gustavs Šķilters, kā arī Reiņa un Matīsa Kaudzīšu Mērnieku laiki ar Eduarda Brencēna zīmējumiem un Aspazijas Raksti ar Jūlija Madernieka veidoto vāku dizainu. Izdevniecības Zalktis (1904 – 1914) mērķis bija izdot mākslinieciski augstvērtīgus latviešu un ārzemju autoru darbus, ilustrējot tos ar latviešu mākslinieku oriģinālilustrācijām. Izdevniecība piesaistīja vadošos māksliniekus: Jani Rozentālu, Vilhelmu Purvīti, Jūliju Madernieku, Gustavu Šķilteru u.c. Par žurnāla vizītkarti kļuva tā vāki, kurus pirmajiem numuriem radīja J. Madernieks – nacionālā romantisma aizsācējs dizainā. Oriģināls vāka dizains tika radīts arī citiem izdevumiem: Vērotājs, Izglītība, Stari u. c. 20. gadsimta sākumā liela loma bija grāmatsējējiem, kuri pārsvarā bija Rīgas Mazās ģildes locekļi. Tie darbojās visās lielākajās izdevniecībās. Dažiem piederēja arī savas darbnīcas. Grāmatsējēji izgatavoja gan atsevišķu grāmatu iesējumus, gan arī ļoti dārgus pasūtījuma darbus. Pēc pasūtītāja vēlmes tika darināti papīra, kartona, audekla, kalikona, kā arī ādas iesējumi. Sākotnēji dažādiem darbiem varēja būt arī vienāds grafiskais noformējums, jo vāka dekorēšanai izmantoja iepirktās klišejas; vēlāk katrai grāmatai tika izgatavotas oriģinālas klišejas. Izcils grāmatiesējēju darbs ir Konversācijas vārdnīca, kuru 1906. gadā sāka izdot Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisija. Liela nozīme grāmatniecībā bija tipogrāfijām. Rīgā 20. gadsimta sākumā lielākās bija H. Hempel&Co un Gutenberg, kas nodrošināja augstu iespieddarbu kvalitāti. 

20. gadsimta sākumā Latvijā grāmatniecība kļuva par nozari, kas apvienoja grāmatu literāro saturu ar to māksliniecisko apdari. Grāmatas kļuva par jūgendstila mākslas darbiem, kas iemiesoja Gesamtkunstwerk idejas.