Nozīmīga muzeja krājuma daļa ir latviešu grāmatas un periodika, kas raksturo grāmatniecības attīstību jūgendstila periodā. Tās uzplaukums sākās 19. gadsimta beigās un kulmināciju piedzīvoja pirms Pirmā pasaules kara. Kā nozīmīgākie grāmatu izdevēji minami Ansis Gulbis, Jānis Ozols Cēsīs u. c. Viņi ne tikai izdeva latviešu autoru darbus, bet arī radīja tiem īpašu vāku noformējumu un ilustrācijas. Atzīmējami Jāņa Poruka Kopoti raksti, kuru vāka dizaina autors ir Gustavs Šķilters, kā arī Reiņa un Matīsa Kaudzīšu Mērnieku laiki ar Eduarda Brencēna zīmējumiem un Aspazijas Raksti ar Jūlija Madernieka veidoto vāku dizainu. Izdevniecības Zalktis (1904 – 1914) mērķis bija izdot mākslinieciski augstvērtīgus latviešu un ārzemju autoru darbus, ilustrējot tos ar latviešu mākslinieku oriģinālilustrācijām. Izdevniecība piesaistīja vadošos māksliniekus: Jani Rozentālu, Vilhelmu Purvīti, Jūliju Madernieku, Gustavu Šķilteru u.c. Par žurnāla vizītkarti kļuva tā vāki, kurus pirmajiem numuriem radīja J. Madernieks – nacionālā romantisma aizsācējs dizainā. Oriģināls vāka dizains tika radīts arī citiem izdevumiem: Vērotājs, Izglītība, Stari u. c. 20. gadsimta sākumā liela loma bija grāmatsējējiem, kuri pārsvarā bija Rīgas Mazās ģildes locekļi. Tie darbojās visās lielākajās izdevniecībās. Dažiem piederēja arī savas darbnīcas. Grāmatsējēji izgatavoja gan atsevišķu grāmatu iesējumus, gan arī ļoti dārgus pasūtījuma darbus. Pēc pasūtītāja vēlmes tika darināti papīra, kartona, audekla, kalikona, kā arī ādas iesējumi. Sākotnēji dažādiem darbiem varēja būt arī vienāds grafiskais noformējums, jo vāka dekorēšanai izmantoja iepirktās klišejas; vēlāk katrai grāmatai tika izgatavotas oriģinālas klišejas. Izcils grāmatiesējēju darbs ir Konversācijas vārdnīca, kuru 1906. gadā sāka izdot Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisija. Liela nozīme grāmatniecībā bija tipogrāfijām. Rīgā 20. gadsimta sākumā lielākās bija H. Hempel&Co un Gutenberg, kas nodrošināja augstu iespieddarbu kvalitāti.
20. gadsimta sākumā Latvijā grāmatniecība kļuva par nozari, kas apvienoja grāmatu literāro saturu ar to māksliniecisko apdari. Grāmatas kļuva par jūgendstila mākslas darbiem, kas iemiesoja Gesamtkunstwerk idejas.
1904-1913
Rīga, Latvija (?), 13,5x8,5 cm
Līdz 1904
Izdevējs – Hermanis Dancigers, Rīga, Latvija, 9x14 cm
1910-1914
Izdevējs – Hebensperger&Co, Rīga, Latvija, Iespiedējs – Ferrier, Parīze, Francija, 9x14 cm
1905-1914
Izdevējs – Hebensperger&Co, Rīga, Latvija, Iespiedējs – Ferrier, Parīze, Francija, 9x14 cm
Līdz 1919
Vācija, 9x14 cm
1904
Izdevējs – Lenz&Rudolff, Rīga, Latvija, 9x14 cm
1904-1906
Rīga, Latvija (?), 9x14 cm
Pēc 1904
Izdevējs – Hebensperger&Co, Rīga, Latvija, 9x14 cm
Līdz 1904
Izdevējs – Lenz&Rudolff, Rīga, Latvija, Iespiedējs – Knacksted&Näther, Hamburga, Vācija, 9x14 cm
1905-1916
Vācija (?), 8,2x13,7 cm
1905-1917
Izdevējs – Stengel&Co G.m.b.H., Drēzdene, Vācija, 8,2x13,6 cm
Pēc 1905
Izdevējs – Hebensperger&Co, Rīga, Latvija, Iespiedējs – Ferrier, Parīze, Francija, 8,8x14 cm
1912
Izdevējs – A. J. Buncis, Liepāja, Latvija, Iespiedējs – Šakenburga drukātava, Rīga, Latvija
Iesējējs – Jāņa Ozola grāmatsietuve, Cēsis, Latvija, 21x13,5 cm
20. gs. sākums
Iespiedējs – Aleksandrs Grosets, Rīga, Latvija, 140x80 cm
1913
Izdevējs – Jūlijs Madernieks, Iespiedējs – H. Hempel & Co, Rīga, Latvija, 34,5x26 cm
1902
Sastādītājs – Makss Šervinskis, Izdevējs – Jonck&Poliewsky, Rīga, Latvija, Iespiedējs – Millera grāmatspiestuve, Rīga, Latvija, 32,7x24,5 cm
1901, Izdevējs – Die Kleine oder St. Johannisgilde, Rīga, Latvija, Iespiedējs – Aleksandra Štāla grāmatspiestuve, Rīga, Latvija, 23,7x16,4 cm
1913, Sastādītājs – Līgotņu Jēkabs, Vāka dizaina autors – Gustavs Šķilters, Izdevējs – Augusts Golts, Rīga, Latvija
Iespiedējs – drukātava Hanza, Rīga, Latvija,, 24,2x17,8 cm
1910, Vāka dizaina autors – Jūlijs Madernieks, Izdevējs – D. Zeltiņš, Rīga, Latvija, Iespiedējs – Ludvigs Grenctāls, Rīga, Latvija, 22x15 cm
1913
Vāka dizaina autors – Eduards Brencēns, Izdevējs – Rīgas Latviešu biedrības Derīgu grāmatu nodaļa, Rīga, Latvija, Iespiedējs – drukātava Latvija, Rīga, Latvija
23,5x16,5 cm
1912, Izdevējs – Dzirciemnieki, Rīga, Latvija, Iespiedējs – drukātava Latvija, Rīga, Latvija
23x15 cm
1906–1921, Izdevējs – Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisija, Rīga, Latvija, Iespiedējs – Juris Landsbergs, Jelgava, Latvija (1. – 3. sēj.); spiestuve Latvijas Sargs, Rīga, Latvija (4. sēj. )
24x17x5,5 cm
Ap 1902, Izdevējs – Jānis Aleksandrs Freijs, Rīga, Latvija, 12,2x9 cm
1908, Izdevējs, iespiedējs un iesējējs – Jānis Aleksandrs Freijs un biedri, Rīga, Latvija, 15,6x12 cm
