Glezniecība un grafika

Muzeja glezniecības un grafikas kolekcija nav liela. Tomēr tajā atrodas izcilu 20. gadsimta sākuma  mākslinieku – Jaņa Rozentāla, Bernharda Borherta, Kārļa Brencēna u.c. - darbi. Tie bija neatņemama mājokļa interjera daļa 20. gadsimta sākumā un arī muzeja  ekspozīcijā rada  labu atmosfēru.

Muzeja krājumā ir divi Bernharda Borherta darbi, kas raksturīgi viņa daiļradei. Akvarelis Pavasaris (ap 1900) ir tuvs simbolistu darbiem – latviskā vidē tiek risināts mitoloģisks sižets. B. Borherts tika uzskatīts par labāko pasteļu meistaru pirms Pirmā pasaules kara. Par to liecina otrs viņa darbs – pastelis Pavasara burvība. Centrā ir divu jauniešu kailfigūras, kas dominē uz ziedošu ābeļu fona. Latviešu nacionālās glezniecības skolas pamatlicēja mākslinieka Jaņa Rozentāla  daiļradi pārstāv  grafika Lāčplēša cīņa ar daudzgalvaino velnu (1908) un vairāki zīmējumi. Tie ir skices un uzmetumi eļļas darbiem un liecina par mākslinieku kā virtuozu zīmētāju. Viens no izteiksmīgākajiem ir viņa sievas Ellijas portrets. Gleznotāja Kārļa Brencēna akvarelis Sieviete gleznots Parīzē, un tajā jaušama Francijas mākslas skolas ietekme. Muzeja krājumā ir arī vairāki lietišķās mākslas meistara Jūlija Straumes darbi – 1906. gadā Parīzē gleznotais akvarelis Parīze, kurā attēlota Trokadero, kā arī vairāki viņa zīmējumi ar augu studijām. Izcils jūgendstila darbs ir rīdzinieces Ļubovas Soņas Grimmas impresionisma manierē gleznotais sievietes portrets Sēdošā sieviete. Muzeja kolekcijā ir arī  B. Borherta skolnieka Kārļa Metuzāla pastelis Alpu ainava (1916). Mākslinieks, dzīvojot Šveicē, sadraudzējās ar Raini un Aspaziju, un iespējams, ka šī  ainava tapusi pie Lugāno.

Jūgendstila perioda mākslinieku darbu kolekcijas veidošana muzejā turpinās.