Fotogrāfija


Fotogrāfija kā mākslas un amatniecības nozare sāka attīstīties 19. gadsimta vidū, uzplaukumu piedzīvojot 20. gadsimta sākumā. 19. gadsimta beigās Rīgā darbojās 20 fotodarbnīcas, 1905. gadā to skaits jau bija 37, bet 1910.gadā – 45. Pirmās darbnīcas Rīgā atvēra vācu fotogrāfi, pie kuriem amatu apguva latviešu meistari. 20. gadsimta sākumā Rīgā  strādāja dažādu tautību fotogrāfi, slavenākie bija Roberts Borhards, Kārlis Hebensbergs, Kārlis Šulcs, Emanuels Egerts, Osvalds Lange, Leonards Viržovskis  u.c. Pārsvarā tika izgatavoti atsevišķu cilvēku un grupu portreti. Fotodarbnīcām bija īpašs iekārtojums, ko veidoja  gleznots fons un mēbeles – krēsli un nelieli galdiņi, pie kuriem tika izkārtoti fotografējamie cilvēki. Attēlu noformējumā izmantoja grafiskus zīmējumus, kas katrai darbnīcai bija atšķirīgi. To dizainā bieži bija jūgendstilam raksturīgās vijīgās līnijas, ko papildināja stilizēti augu un ziedu zīmējumi. Muzeja krājumā ir liels šajās darbnīcās tapušo fotogrāfiju klāsts. Gadsimtu mijā strauji pieauga latviešu fotogrāfu īpatsvars. Slavenākie no tiem bija Jānis Rieksts, Indriķis Baumanis, Mārtiņš Lapiņš, Ansis Skariņš u. c. Viņu veidotās fotogrāfijas bija mākslinieciski augstvērtīgas – tajās tika raksturots portretējumais cilvēks, strādājot  ar gaismām, pozām un rakursiem. J. Rieksts, M. Lapiņš un A. Skariņš ir latviešu jūgendstila fotogrāfijas meistari, kas veidoja Latvijas fotomākslas pamatus. Muzeja krājumā ir arī vairāki šo fotogrāfu veidotie darbi, kas liecina par fotomākslas attīstību 20. gadsimta sākumā.