Fotogrāfija kā mākslas un amatniecības nozare sāka attīstīties 19. gadsimta vidū, uzplaukumu piedzīvojot 20. gadsimta sākumā. 19. gadsimta beigās Rīgā darbojās 20 fotodarbnīcas, 1905. gadā to skaits jau bija 37, bet 1910.gadā – 45. Pirmās darbnīcas Rīgā atvēra vācu fotogrāfi, pie kuriem amatu apguva latviešu meistari. 20. gadsimta sākumā Rīgā strādāja dažādu tautību fotogrāfi, slavenākie bija Roberts Borhards, Kārlis Hebensbergs, Kārlis Šulcs, Emanuels Egerts, Osvalds Lange, Leonards Viržovskis u.c. Pārsvarā tika izgatavoti atsevišķu cilvēku un grupu portreti. Fotodarbnīcām bija īpašs iekārtojums, ko veidoja gleznots fons un mēbeles – krēsli un nelieli galdiņi, pie kuriem tika izkārtoti fotografējamie cilvēki. Attēlu noformējumā izmantoja grafiskus zīmējumus, kas katrai darbnīcai bija atšķirīgi. To dizainā bieži bija jūgendstilam raksturīgās vijīgās līnijas, ko papildināja stilizēti augu un ziedu zīmējumi. Muzeja krājumā ir liels šajās darbnīcās tapušo fotogrāfiju klāsts. Gadsimtu mijā strauji pieauga latviešu fotogrāfu īpatsvars. Slavenākie no tiem bija Jānis Rieksts, Indriķis Baumanis, Mārtiņš Lapiņš, Ansis Skariņš u. c. Viņu veidotās fotogrāfijas bija mākslinieciski augstvērtīgas – tajās tika raksturots portretējumais cilvēks, strādājot ar gaismām, pozām un rakursiem. J. Rieksts, M. Lapiņš un A. Skariņš ir latviešu jūgendstila fotogrāfijas meistari, kas veidoja Latvijas fotomākslas pamatus. Muzeja krājumā ir arī vairāki šo fotogrāfu veidotie darbi, kas liecina par fotomākslas attīstību 20. gadsimta sākumā.
Pēc 1916, J. Kijlins, Subate, Latvija, 14x9 cm
20. gs. sākums, Š. Giršovičs, Bauska, Latvija
10,5x6,5 cm
Ap 1909, Latvija
13,9x9 cm
1913, Majori, Jūrmala, Latvija
13,3x8,4 cm
Ap 1908, Pauls Kudačenko, Rīga, Latvija
13,4x8,5 cm
1902, Leonards Viržikovskis, Rīga, Latvija
Pamatnes iespiedējs – Kühle, Miksche & Türk, Varšava, Polija (?)
10,5x6,4 cm
20. gs. sākums, Ansis Skariņš, Rīga, Latvija
Pamatne iespiesta – J. Pokornija tipogrāfija, Liepāja, Latvija, 11,8x5,3 cm
20. gs. sākums, Karls Hebenspergers, Rīga, Latvija
Pamatnes iespiedējs – Talbot tipogrāfija, Viļņa, Lietuva, 15,7x8 cm
20. gs. sākums, Vilhelms Bonics, Rīga, Latvija
Pamatnes iespiedējs – J. Pokornija tipogrāfija, Liepāja, Latvija, 10,3x6,4 cm
1896, Roberts Borhards, Rīga, Latvija, 16,4x10,7 cm
1898, Roberts Borhards, Rīga, Latvija
Pamatnes iespiedējs – J. Skatoni tipogrāfija, Sanktpēterburga, Krievija, 16,4x10,7 cm
20. gs. sākums, Dāvids Gruziners, Rīga, Latvija, 8,2x10,6 cm
20. gs. sākums, A. Rudits, Valka, Latvija
Pamatnes iespiedējs – J. Pokornija tipogrāfija, Liepāja, Latvija, 16,2x10,6 cm
1904, Rīga, Latvija, 31x25 cm
20. gs. sākums, Rīga, Latvija, 31x25 cm
1901, Leonards Viržikovskis, Rīga, Latvija
16,3x11 cm
1901, Leonards Viržikovskis, Rīga, Latvija
16,3x11 cm
20. gs. sākums, Dāvids Gruziners, Rīga, Latvija
Pamatnes iespiedējs – J. Pokornija tipogrāfija, Liepāja, Latvija
16,3x10,6 cm
Pēc 1904, Pēteris Zonvalds, Rīga, Latvija
Pamatnes iespiedējs – J. Pokornija tipogrāfija, Liepāja, Latvija
16,3x10,2 cm
20. gs. sākums, Latvija
12x5 cm
20. gs. sākums, K. Kunerts, Jelgava, Latvija
Pamatnes iespiedējs – Kühle, Miksche & Türk, Varšava, Polija (?)
16,4x10,7 cm
20. gs. sākums, Emanuels Egerts, Rīga, Latvija
11,6x4,7 cm
Pēc 1904, Osvalds Lange, Jelgava, Latvija
Pamatnes iespiedējs – J. Pokornija tipogrāfija, Liepāja, Latvija
16,1x8,2 cm
20. gs. sākums, Kārlis Šulcs, Liepāja, Latvija
12x5 cm
