Jūgendstila laikā Lieldienu svētku galdu tradicionāli rotāja gan ar zaķu, gan jēru vai cāļu figūrām – izlietām no šokolādes vai izceptām kā kūciņām. Šīs figūriņas izgatavoja īpašās formās.
Muzeja “Rīgas Jūgendstila centrs” krājumā glabājas vairākas šādas no metāla gatavotas formas. Divas no tām paredzētas zaķa, bet viena – jēra izgatavošanai par godu svētkiem. Formas ir saliekamas no divām daļām, sānos tām tiek uzliktas metāla plāksnītes, kas satur kopā formas abas puses un tās notur vertikāli. Forma tiek novietota “kājām gaisā”; tās apakša ir atvērta un pa turieni ielej sagatavoto mīklu vai šķidro šokolādes masu.
Gan jēriņš, gan zaķis ir neatņemami Lieldienu tradīciju elementi. Jērs kā upurdzīvnieks sastopams jau Vecajā Derībā. Kristietībā jērs simbolizē Dieva Jēru (Agnus Dei) Jēzu Kristu, kurš upurējās par cilvēces grēkiem. Jērs uzvarētājs, kas nes uzvaras karogu, ir ļoti sens augšāmcelšanās simbols un pirmo reizi sastopams jau Romas katakombās.
Par zaķa ienākšanu Lieldienu tradīcijās īstas skaidrības nav. Viena no versijām - jērs bijis uzzīmēts tik pavirši, ka izskatījies pēc zaķa. Cits izskaidrojums: krāsoto olu meklēšana Lieldienās ir tradīcija, kas pazīstama vismaz kopš 17. gadsimta. Protams, ka aizrautīgākie olu meklētāji bija bērni, kas neatlaidīgi iztaujāja vecākus, no kurienes gan neparastās olas radušās. Un vecāki atrada vienkāršu izskaidrojumu – zaķītis izdējis. Lai nu kā, zaķi kā olu dējēji Lieldienās pieminēti 1682. gadā izdotajā vācu medicīnas profesora Georga Franka fon Frankenava apcerējumā “De ovis paschalibus” (“Par Lieldienu olām”), kur aprakstītas elzasiešu Lieldienu tradīcijas.
Zaķis gan nav bijis vienīgais, kurš Lieldienās nesis bērniem olas. Atkarībā no reģiona un tradīcijām šo lomu izpildījuši arī citi dzīvnieki, piemēram, daļā Šveices par olu piegādi agrāk rūpējusies dzeguze, Vestfālenes reģionā Vācijā olas nesusi un dārzā paslēpusi Lieldienu lapsa, Tīringenē – stārķis, Bohēmijā – gailis.
Lieldienu jēra kā kūkas vai konditorejas izstrādājuma izcelsme meklējama viduslaikos, kad, lai atzīmētu Lieldienas, daudzos klosteros tika cepta īpaša kūka, kas pēc formas bija līdzīga jēram. Laika gaitā šī tradīcija kļuva pazīstama ārpus klosteriem un izplatījās daudzās Eiropas valstīs.
Zaķi vai jēru kā kūciņu izcept var ikviens savās mājās, nepieciešama tikai īpašā forma un pagatavošanas recepte.
Priecīgas Lieldienas!
