Muzeja “Rīgas Jūgendstila centrs” krājumu pagājušā gada nogalē papildināja unikāls priekšmets – porcelāna šķīvis, apgleznots par godu 1910. gadā notikušajiem V Vispārējiem latviešu Dziesmu svētkiem.
Šķīvis apgleznots pēc Jaņa Rozentāla meta. Zīmējums nav nejaušs - tas pats attēls (tautumeita ar kokli uz svētku halles fona) redzams uz mākslinieka zīmētā šo Dziesmu svētku plakāta. Tikai, ja plakātā zem zīmējuma lasāms svētku nosaukums trijās valodās (krievu, latviešu un vācu), tad uz šķīvja gleznojumu papildina uzraksts “PAR PEEMIŅU V. VISPAREJEEM LATVEEŠU DZEESMU SVĒTKEEM. RIGA 1910 G.”. Šķīvis izgatavots Vācijā, fabrikā Villery&Boch, apgleznots Rīgā, J.Jaksch&Co porcelāna un fajansa apgleznošanas darbnīcā.
Interesanti, ka ar šādu gleznojumu bija dekorēti dažādi trauki, gan šķīvji, gan arī tējkannas. Savukārt, tautumeitas ar kokli (bez svētku halles) attēls rotā svētku piemiņai izlaisto alumīnija medaļu.
V Vispārējie latviešu Dziesmu svētki notiek Rīgā, 1910. gada 18.-21.jūnijā (pēc jaunā stila 1.-4. jūlijā). Šīs svētki ir vairākkārt pārcelti – pirmoreiz iecerēti Rīgas 700 gadu jubilejas laikā, tad plānoti 1904. gadā, bet atcelti krievu-japāņu kara un dažādu politisko notikumu dēļ. 1910. gadā notikušie ir vienīgie šāda mēroga latviešu Dziesmu svētki, kas notiek Rīgā jūgendstila periodā, un pēdējie, kuru norisēm tiek speciāli projektēta un uzcelta slēgta halle. Svētku celtnes projektu konkursā pirmo godalgu iegūst arhitekts Ernests Pole, ēku uzceļ laukumā iepretī Preču stacijai, Stabu un Bruņinieku ielu galā. Lai arī svētku halle bija grandioza - paredzēta 2300 dziedātājiem un 10236 klasītājiem, taču mūžs tai bija īss - pēc svētkiem milzīgo celtni nojauca.
