Tērpi

Jūgendstila laika apģērbs Latvijā ir samērā maz saglabājies, jo 20. gadsimta dramatisko vēsturisko notikumu dēļ. Tomēr muzeja krājumā ir vairāki tērpi vai to daļas, kas tapušas Rīgā un citur Latvijā. Jūgendstila periodā īpaši uzplauka dāmu apģērbu mode, ko Rīgā tāpat kā visā Eiropā diktēja Parīze. Lielākoties rīdzinieces ar Rietumeiropas modēm iepazinās, studējot Vācijas un Francijas modes žurnālus. Jūgendstila modei raksturīgs jauns tērpa siluets, kas sasaucas ar dabas formām – zvanveida svārki ar šauru vidukļa daļu un bagātīgi rotātu tērpa augšdaļu. Apģērbam tika piešķirta smilšu pulksteņa forma, ko atdzīvināja svārku paplatinātā apakšējā daļa. Jūgendstila tērpiem tika izmantoti dažādi materiāli – vilna, zīds, kokvilna. Tos papildināja ar mežģīņu, lentīšu un pērlīšu rotājumiem, kā arī izšuvumiem. Tērpi kļuva izsmalcināti un grezni, un to valkātājas izskatījās pēc krāšņiem ziediem un lieliski iekļāvās gan dabas ainavās, gan pilsētvidē. Modē bija gaišie krāsu toņi, tikai sēru tērpiem tika izmantota melnā krāsa. Muzeja kolekcijā ir šāds tērps, darināts 19. gadsimta beigās. Tā siluetā dominē smilšu pulksteņa forma, elegantie žaketes atloki rotāti ar izsmalcinātām mežģīnēm. Kolekcijā ir arī vairākas blūzes ar mežģīnēm un izšuvumiem. Īpašu krājuma daļu veido nakts tērpi un apakšveļa, pārsvarā darināti no smalkas kokvilnas vai muslīna un bagātīgi rotāti ar grezniem izšuvumiem. Vīriešu tērpu mode sekoja iepriekšējā perioda tradīcijām, tādēļ jaunā stila iezīmes šeit izpaudās tikai daļēji. Muzeja krājumā ir grezni izšūta kārbiņa, kurā glabātas apkakles un aproces vīriešu krekliem.