Rīdzinieki vasarās bija iecienījuši alus baudīšanu. Šo dzērienu ražoja daudzas alus darītavas – C.L.Kümmel, Waldschlößchen, C.Stritzky, G.Kutzendorff un citas. Jūgendstila laikā alu visbiežāk dzēra no alus kausiem. Muzeja “Rīgas Jūgendstila centrs” kolekcijā ir desmit alus kausi, vairums no tiem ir izgatavoti no akmens masas un keramikas 20. gs. sākumā Vācijā, tie aplūkojami ekspresizstādē muzejā.
Alus kausu vēsture iesniedzas sirmā senatnē. Novitāte bija alus kauss ar paceļamu vāku, kas tika radīts Vācijā 15. gadsimta beigās ar praktisku mērķi – dzērienu pasargāt no mušām. Pēc lielās mēra epidēmijas vairākas Vācijas hercogistes pieņēma likumus sanitāro apstākļu uzlabošanai. Viens no tiem bija Dzeramo trauku likums, kas paredzēja trauku pārklāšanu. Krūzēm tika piestiprināti ar īkšķi paceļami vāki. 16. gadsimtā tika noteikts arī, ka alu drīkst brūvēt tikai no apiņiem, graudiem, rauga un ūdens.
Ap 1500. gadu attīstījās alus dzeršanas paradumi Vācijā - radās alus nami, rātsnama pagrabi un krodziņi. Katram vācietim bija jābūt savam personīgajam dzeramajam traukam. Turīgākajiem kausi bija izgatavoti no alvas vai sudraba. Piemēroti nebija arī koka un māla kausi, jo šie materiāli absorbēja alu un, bieži lietojot, atstāja nepatīkamu garšu. Risinājums bija - kausus izgatavot no akmens masas. Renesanses mākslinieki alus kausus dekorēja ar vairogiem un vēsturiskām, alegoriskām un Bībeles ainām. Alus dzeršana tagad bija kļuvusi par mielastu arī acīm. Personīgais alus kauss kļuva par svarīgu statusa simbolu un tautas izrādīšanās priekšmetu.
19. gadsimta vidū alus kausu izgatavošanai sāka lietot veidnes, tādējādi samazinot ražošanas izmaksas. Veidnēs izgatavotie izstrādājumi vairs nebija unikāli, bet gan masveidā ražoti, taču priekšrocība bija tā, ka veidnes varēja izmantot simtiem kausu ātrai reproducēšanai. Villeroy&Boch Metlahas fabrika ar saviem klasiski apmācītajiem māksliniekiem ātri ieviesa renesanses motīvus jaunajā reljefa kausu sērijā. Eksperimenti ar glazūrām un toņiem noveda pie vairākiem jauniem, krāsainiem Metlahas kausiem – mozaīkas un kodināta tipa. Tie bija tik populāri, ka daudzi strādnieki bija gatavi tērēt nedēļas algu, lai iegādātos vienu no šiem skaistajiem alus kausiem.
Puslitra tilpuma kauss, kas atgādina muciņu ar rokturi un kura vāks rotāts ar ziedoša apiņa attēlu, izgatavots 1896. gadā Metlahā, firmā Villeroy&Boch. Interesanti, ka pats vāks izgatavots kā apaļa ripa, kas ievietota alvas ietvarā.
Populāri bija kausi, uz kuriem bija atveidotas sadzīves ainas. Arī muzeja kolekcijā ir kauss, kuru rotā ģimene ar bērniem un suņiem.
Tipiski bija tievi, gari nošķelta konusa veida alus kausi, kurus dēvēja par šnellēm. Kausus rotā laikmetam raksturīgas ainiņas. Uz viena kausa attēlota sieviete vācu tradicionālajā tērpā un mednieks ar bisi, kā arī lauku mājas ar eglēm fonā, kausa osa veidota kā savīti zari. Otrs kauss stāsta par jūgendstila perioda tehnikas progresu – dāma uz divriteņa un tālumā vilciens uz kalnu fona.
Nākošajā mēnesī ekspresizstāde tiks papildināta ar jauniem eksponātiem.
