Akvarelis “Vecrīgas makets Rīgas 700 gadu jubilejas izstādē”

Pirms 125 gadiem - 1901. gada jūnijā Rīgā ar grandiozu vērienu tika atzīmēta pilsētas 700 gadu jubileja. Šim notikumam par godu Esplanādē notika lielā Rūpniecības un amatniecības izstāde, Strēlnieku dārzā (tagadējā Kronvalda parkā) bija uzbūvēta Vecrīga, ierīkota Putnu pļava un notika daudzi un dažādi izklaides pasākumi. Muzeja “Rīgas Jūgendstila centrs” krājumā glabājas akvarelis, kurā iemūžināts Vecrīgas makets Rīgas 700 gadu jubilejas izstādē. Akvarelis ir parakstīts. Ir sākti izpētes darbi par akvareļa autorību, iespējams, to darinājis zināms arhitekts. Attēlā redzams pilsētas mūris ar dažiem torņiem. Zīmējuma labajā malā attēlots Šāļu tornis un Šāļu vārti, no tiem pa kreisi – Audēju un Cietuma (vēlāk Prāvesta) torņi, kreisajā malā slejas pilsētas Rātsnama tornītis. Vēsturiski Šāļu jeb Svērtuves tornis atradies tirgus laukuma svaru tuvumā, kādreizējās Svērtuves ielas galā, tur, kur tagad Daugavmalā sākas Kaļķu iela. Šo “Vecrīgu”, kas bija 17. gadsimta sākuma Rīgas makets mazliet samazinātā mērogā, uzcēla Strēlnieku dārzā, bijušā sakņu dārza vietā pie pilsētas kanāla. Projektu veidoja arhitekti Vilhelms Neimanis un Augusts Reinbergs, un mākslinieks Ernsts Tode. Mākslinieku ieceres pamatā bija Rīgas veidols 1612.g., kādu to rādīja Nikolausa Mollīna izdotā panorāma; tika izmantoti arī Johana Kristofa Broces zīmējumi un seni plāni. “Vecrīgas“ izbūvei paredzēja 27 000 rbl. Amatnieki cēla “Vecrīgu” no sastatņu kokiem, ēku sienas 3 metru augstumā apsita ar dēļiem un apmeta; zem apmetuma bija skalu režģis un salmi. Apmetuma krāsojums un apdare veiksmīgi imitēja gan sarkano ķieģeļu mūri, gan brūno akmens sienu. Būvdarbus vadīja arhitekts Augusts Reinbergs. “Šejienes Vec-Rīgā ir izbūvēti vecie torņi ar vārtiem, viena no vecajām ielām ar vecajiem namiem, tirgus placis vecā rātūža priekšā, Melngalvju nams un arsenāls.” (“Balss”, 1901. gada 18. jūlijs) Namus rotāja krāšņumaugi un ziedi, dzelzs kaluma vējrādītāji un restes, bet rātsnama restorāna velves un mākslinieku darbnīcas sienas klāja bagātīgi dekoratīvi gleznojumi. Sava laika presē lasāmas gan jūsmīgas atsauksmes, gan arī kādi kritiski vārdi: “Sajūsminājumu “Vec-Rīgā” saņems un sajutīs tikai vec-rīdzinieku pēcnācēji uz savu dzimtu tradīciju pamata; citiem šī izstādes daļa ir apskatāma tikai kā etnogrāfijas vai kultūrvēstures ziņā. Tomēr mums šķiet, ka Vec-Rīgas būve bij diezgan lieka, kura tikai velti sadārdzināja izstādes būvi par kādiem 25000 rubļu, kā arī publikai ieejas maksu. Jo Iekš-Rīgas dažās šaurajās ieliņās ir vēl tik daudz uzglabājies no Vec-Rīgas izskata un būvēm, viņu šauruma un apspiestības, tumšuma un drēgnuma, ka tur dabūjam diezgan pareizu ainu par šās pilsētas senatni. Bez tam še nebūt nav vidus-laiku Rīgas attēlojums, kā daži nepareizi domā, bet gan Rīgas aina no Gustava Ādolfa laikiem, no 17. gadusimteņa pirmās trešdaļas.” (“Balss”, 1901. gada 5. septembris)

“Vecrīgas” namos bija iekārtotas mākslinieku un amatnieku darbnīcas, konditorejas, restorāni, veikali, tostarp arī T.Buša aptiekas preču veikaliņš jeb alķīmiķa laboratorija, N.Kimmela iekārtotais grāmatu antikvariāts “J.F.Hartknoch”. Protams, ka “Vecrīgā” notika arī dažādi pasākumi.
“Vēsturiskus kostīmu svētkus Vec-Rīgā sarīkos 27. jūnijā īpaša komiteja, kas sastādījusēs zem mākslas biedrības iniciatīvas. Svētku programmā būs: 1) Vēsturisks svētku gājiens no strēlnieku nama uz Vec-Rīgu un Putnu pļavu. Gājiena grupas simbolizēs Rīgas vēstures 7 gadu simteņus; 2) sevišķas izrādes ar viesīgu sadzīvi; 3) svētku balle strēlnieku namā ar vēsturiski kostīmētiem dalībniekiem. Jāpiezīmē, ka šis sarīkojums nav vispārīgs nedz atklāts, bet privāts un slēgts.” (Dienas Lapa, 1901. gada 6.jūnijs)

Rīgas 700 gadu jubilejas izstādi kopumā apskatīja 806 898 apmeklētāji. Rīdzinieku un tāpat laucinieku interese bija nerimstoša: “izstāde ļoti kupli apmeklēta .. Vakar (t.i. 10. jūnijā) starp 9 un 10 pie vienīgās kases gaidīja simtiem ļaužu, kamēr pienāk viņu rinda, kā dažureiz Dvinskas vokzālā uz Siguldu braucot”, tā ziņo “Dienas Lapa” 1901. gada 11. jūnijā.

Rūpniecības un amatniecības izstāde Rīgā bija liels notikums pilsētas dzīvē un pagrieziena punkts Rīgas jūgendstla attīstībā. Šī pilsētas jubilejai veltītā izstāde bija viens no pirmajiem pasākumiem Latvijā, kuram bija gan īpaša vizuālā reklāma, gan arī sava suvenīru līnija. Muzeja “Rīgas Jūgendstila centrs” ekspozīcijā aplūkojami vairāki Rīgas Jubilejas izstādes suvenīri – glāzes, paliktņi, paplāte, kā arī iespieddarbi, taču visīpašākais ir akvarelis, kas tapis, izstādes iedvesmots.