Tā kā 2022. gada 25. augustā rakstniekam un gleznotājam Jānim Jaunsudrabiņam apritēja 145 gadu jubileja, tad stāsts šoreiz par viņu un viņa gleznu “Meža pļava”.
Izmēros nelielā (30.5 x 37.5 cm), eļļas tehnikā darinātā glezna tapusi 1910. gadā un tajā autors krāsās apdzejo Latvijas dabas stūrīti – pļavu pie meža. Darbs pieder Jāņa Jaunsudrabiņa daiļrades agrīnajam periodam, gleznas tapšanas laikā autors jau ir beidzis mākslas studijas Venjamina Blūma mākslas skolā Rīgā (1899-1904) un Jaņa Rozentāla studijā, sarīkojis savu pirmo izstādi, papildinājis savas mākslas zināšanas un prasmes Minhenē un Artura Levina-Funkes akadēmijā Berlīnē pie Lovisa Korinta, atgriezies Rīgā un aktīvi pievērsies literārajai darbībai. Tobrīd jau iznākuši “Vēja ziedi”, ”Kolorēti zīmējumi”, lugas “Traģēdija” (1906), “Pirmais sniegs” (1907), “Viena diena” (1908), “Sapnis saulītē” (1909), top “Aija” un “Baltā grāmata”, iztulkots Knutra Hamsuna “Pāns”.
Mākslas zinātnieks Eduards Kļaviņš “Latvijas mākslas vēstures” IV sējumā raksta: “Jaunsudrabiņa glezniecības stilistika šai posmā attīstās līdzīgi viņa draugu [Pēteris Kalve, Voldemārs Zeltiņš u.c.] sasniegumiem, bet bez galējībām. [..] Rietumu un vietējo paraugu dotie ierosinājumi ļāva izveidot savu mērenu gleznieciskā tēlojuma metodi, kas īpaši nemainoties saglabājās arī daudzus turpmākos gadus. Gleznojot visbiežāk lauku ainavu fragmentus, retāk portretus un sadzīves ainas, Jaunsudrabiņš izmantoja plenēra studijās apgūto atsevišķa triepiena tehniku, ar kuras palīdzību attiecināja dabā novērotos krāstoņus, te palielinot triepiena laukumu, te to samazinot un sakausējot ar citiem. [..] Šāda nepretencioza mērenība padarīja Jaunsudrabiņa glezniecību par neoromantiskā modernisma mākslas kopējās plūsmas sastāvdaļu.”
“Tā kā man no glezniecības nav jādzīvo, tad gleznoju, kas man patīk un kad man patīk,” Jānis Jaunsudrabiņš raksta savas izstādes kataloga ievadā 1927. gadā. Mākslinieks aktīvi piedalās izstādēs, iepazīstinot skatītājus gan ar jaunāko veikumu, gar arī ar senāk tapušiem darbiem. Latviešu mākslas veicināšanas biedrības Daugavpilī sarīkotajā izstādē 1922. gadā skatāmas piecas Jaunsudrabiņa gleznas. Izstādes katalogā ar 38. numuru minēta glezna “Meža pļava”. Tā kā nav nekādu papildus norāžu (izmēri, tapšanas gads), jāpieņem, ka tā ir tā pati glezna, kura tagad glabājas muzeja “Rīgas Jūgendstila centrs” krājumā.
Jānis Jaunsudrabiņš visu savu mūžu ir bijis divu mūzu kalps. Kopš 20. gadsimta sākuma ar spalvaskātu un otu strādājot, paliekošas pēdas atstātas gan literatūras, gan arī mākslas lauciņā. Arī Latvijas Kultūras kanonā viņa veikums iekļauts gan literatūras (“Aija”, “Baltā grāmata”), gan mākslas (zīmējumi “Baltajai grāmatai”) jomās.
Jaunsudrabiņa agrīnajā daiļrades periodā tapušās gleznas ir samērā liels retums, un atrodas galvenokārt privātkolekcijās.
Glezna muzeja krājumā iekļauta 2021. gadā.
