2025. gadā muzeja “Rīgas Jūgendstila centrs” krājumu papildināja četras izcilā latviešu vecmeistara Johana Valtera (1869-1932) gleznas, tajā skaitā arī “Mākoņu vāli virs zaļām pļavām”.
Johans Valters ir viens no latviešu nacionālās glezniecības skolas aizsācējiem, izsmalcināts, jūtīgs kolorists, kura individuālajā stilā atspoguļojas reālistiskas plenēra glezniecības, impresionisma, jūgendstila ietekme. Gleznojis ainavas, portretus, sadzīves žanra ainas, aktus. Dzimis Jelgavā 1869. gada 3. februārī, mācījies Jelgavas reālskolā, Valters apmeklējis arī gleznotāja Jūliusa Dēringa darbnīcu un mācījies vijoļspēli. Absolvējis Pēterburgas Ķeizarisko mākslas akadēmiju, izstādēs piedalījies kopš 1894. gada. Dzīvojis un strādājis Jelgavā, 1906. gadā pārcēlies uz Drēzdeni, kur līdzās radošajam darbam vadījis arī savu mākslas studiju. Kopš 1916. gada dzīvojis Berlīnē. Johans Valters miris 1932. gada 19. decembrī Berlīnē.
Izmēros nelielā (22.0x26.5 cm), eļļas tehnikā darinātā glezna “Mākoņu vāli virs zaļām pļavām” tapusi ap 1912.-1914. gadu un pieder Johana Valtera daiļrades Drēzdenes periodam.
Ainavu motīvus Valters visbiežāk atrada piepilsētas vai ārpilsētas zaļajā dabā. “Zīmīga ir zaļuma ekspansija – vairākās ainavās zaļo toņu pārsvars ir tik izteikts, ka agrākās melnīgsnējās dūmakas vietā koptoni veido zaļā krāsa”, raksta mākslinieka daiļrades pētniece Dr. Kristiāna Ābele monogrāfijā “Johans Valters”, piebilstot, ka Johana Valtera “Drēzdenes perioda glezniecību iespējams aplūkot kā galantos svētkus, ko krāsu pasaulē tieši un skaņu pasaulē asociatīvi rīkoja paletes meistars par excellence – pārāk skolots un izsmalcināts, lai mestos pēcāk piedēvētajā ekspresionisma virpulī, bet pietiekami radošs, lai nemitīgi mācītos un mainītos.” Drēzdenē dzīvojot, mākslinieks vasarās devās plenēros uz dažādām vietām – pie jūras Polijā vai Vācijā, kalnu ielenkumā, Dienvidfrancijā, Morāvijā. Ar ceļojumu apstākļiem izskaidrojams arī šī perioda gleznu nelielais formāts – gleznieciskie iespaidi visbiežāk iemūžināti uz studiju kastes vākam pieskaņotiem 22x26 cm izmērā piegrieztiem plāna pelēka kartona gabaliņiem, kuru rezerves bija salīdzinoši viegli pārvadāt ilgstošam darbam tālu no pastāvīgās dzīvesvietas.
Vācijā izdotajā žurnālā “Kunstchronik” 1916. gadā lasāms Johana Valtera (1906. gadā viņš pieņēma pseidonīmu Valters-Kūravs) Drēzdenes perioda raksturojums kopumā: “Māksliniecisku briedumu rāda Valters-Kūravs, kas atklājas arī kā izteikta mākslinieciska personība ar gluži patstāvīgu stilu. Viņš glezno nevis spēcīgās pamatkrāsās, bet matētos, izlīdzinātos toņos, kuru vidū dominē zaļganais. Neparasti smalka krāsu izjūta un cēla gaume valda šajā toņu un plakņu glezniecībā, kas acīmredzot nonāk līdz savveida paklāju iespaidam. Portreti, ainavas un akti liecina, ka arī šādā ceļā iespējams gūt mākslinieciskus rezultātus, un Valters-Kūravs par to gādājies arvien pārliecinošāk.”
Johana Valtera glezna “Mākoņu vāli virs zaļām pļavām” bjusi izstādīta Johanam Valteram un viņa glezniecības skolai veltītajās izstādēs Berlīnē un Jelgavā 2007. un 2009. gadā, reproducēta vairākās Vācijā un Latvijā izdotās grāmatās.
