Šā gada 13.oktobrī Ungārijas Dienu ietvaros Rīgas Jūgendstila muzejā svinīgi atklāja A.Rēvesa ofortu izstādi. Savos darbos mākslinieks attēloja skaistās Ungārijas vietas, dažas no tām ir iekļautas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.
Šodien mēs iepazīsimies ar skaisto Donavas panorāmu un Pils rajonu Budapeštā. Skatu uz Donavas krastmalām un Budas pils rajonu, kas ir viena no skaistākajām un romantiskākajām Budapeštas pilsētas daļām, UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā iekļāva 1987. gadā. Šīs ir sens pilsētas rajons, kurā atrodas daži no svarīgākajiem Ungārijas vēstures pieminekļiem. Lai gan kopš tā sākotnējās dibināšanas ir pagājuši gandrīz 800 gadi, tās skaistums joprojām ir nepārspējams, neskatoties uz zemestrīcēm, ugunsgrēkiem, aplenkumiem un pasaules kariem. Pašās Budapeštas ēkās ir nesenās un senās vēstures pazīmes.
Gan Peštas, gan Budas krastmala Donavā stiepjas no Brīvības tilta līdz pat Mārgaretas tiltam, iekļaujot Ķēžu tilta aptverto teritoriju un dažas Tehniskās universitātes ēkas, Gelerta pirtis, Gelerta kalnu, kur atrodas Brīvības piemineklis un citadele, Budas pili, baroka stila baznīcas un tā dēvētās Ūdens pilsētas turku pirtis – tās visas mūsdienās ir iekļautas Pasaules mantojuma sarakstā. Bijusī karaļa pils un tās apgādes ēkas ir organiska, bet atsevišķa Pils rajona daļa. Dažas no mūsdienu svarīgākajām kultūras iestādēm, piemēram, Budapeštas vēstures muzejs, kā arī Ungārijas Nacionālā galerija un Ungārijas Nacionālā bibliotēka, kas ir nosaukta dibinātāja Ferenca Széchenyi vārdā, ir pārcēlušies uz Karalisko pili. Ministru prezidenta oficiālā rezidence Aleksandra pils šodien ir prezidenta rezidence un mājvieta.
Visizplatītākā vieta ir Trīsvienības laukums, kurā dominē viena no Budapeštas raksturīgākajām ēkām, Matiasa baznīca, kas ir vairāk nekā 700 gadus veca. Pati baznīca ir gandrīz tāda paša vecuma kā Karaliskā pils, un tajā notika daudzas kronēšanas ceremonijas. Daudzi karaļi un imperatori atstāja savas pēdas baznīcā pat pirms Turcijas okupācijas, kad baznīca tika pārveidota par mošeju un tās sienas tika balinātas. Iekšpusē viņu sarkofāgos atrodas karalis Bēla III un viņa karaliene; daudzi apmeklētāji apmeklē baznīcu arī tās plašās baznīcas kolekcijas dēļ. Mūsdienu baznīcas versija tika pabeigta 19. gadsimta mijā, kad tai tika pievienotas vairākas mazākas ēkas un tā tika atjaunota neogotikas stilā. Matīsa baznīcas gotiskais tornis ar Zvejnieku bastionu fonā ir viens no visbiežāk fotografētajiem tūrisma objektiem Ungārijā. Trīsvienības laukums lepojas arī ar baroka stila bijušo rātsnamu (šobrīd tā ir Collegium Budapest ēka, kurā starp daudzām lietām atrodas Ungārijas Vīnu nams), neogotikas bijušo Finanšu ministriju, Sv. Stefana pieminekli un Zvejnieku bastionu.
Pirms ungāru ierašanās mūsu ēras 9. gadsimtā apgabalu ir apdzīvojuši ķelti un romieši. Karalisko rezidenci šeit pārcēla Bēla IV no Estergomas pēc tatāru iebrukuma 1241.–1242. gadā, jo tā bija vairāk nocietināma.
Pils un tās skaistās ēkas ir spēcīgā arhitektoniskā vienotībā ar dzīvojamo māju rindām Donavas krastmalā un ar viduslaiku Rūdas pirti, kā arī ar Gellerta kalna klintīm un tiltiem, kas stiepjas pāri Donavai. Vecākais no šiem tiltiem ir Ķēžu tilts, kas ir uzcelts 1849. gadā. Skaistākais ir Erzsébetes (Elizabetes) tilts, kas bija viens no pirmajiem piekaramiem tiltiem pasaulē.
