Rīgas Latviešu biedrības nams ir viens no pirmajiem neoklasicisma stilistikas piemēriem Rīgas arhitektūrā. Pirmā Rīgas latviešu biedrības ēka šajā vietā celta 1869. gadā, vēlāk pārveidota, bet 1908. gada vasarā tā pilnīgi aizgāja bojā ugunsgrēkā. Tūlīt arhitekti Eižens Laube un Ernests Pole izstrādāja projektu jaunbūvei, paredzot tajā daļēji iekļaut nodegušās ēkas sienas un veidojot fasādi tipiskās latviešu nacionālā romantisma formās. Tomēr nodegušās ēkas paliekas nācās nojaukt, un projekts tika pārstrādāts, pārveidojot arī fasādi. Tā tika izveidota neoklasicisma garā. Jaunuzceltais nams tika iesvētīts 1909. gada 18. decembrī. Tam ir pulēta granīta jonisku kolonnu ieejas portiks un augsts trīsstūra zelminis, kuru rotā jūgendstilam raksturīgā tēlaini simboliskā izteiksmē veidots krāsains panno „Spēks”. Līdzīgi panno vainago rizalītus. Visus šos mākslas darbus pēc paša skicēm izveidojis gleznotājs Janis Rozentāls.
Nama lielajā zālē ir teātra uzvedumiem piemērota skatuve. Ir arī plaša sarīkojumu zāle un virkne citu telpu. Iekštelpu apdare lielākoties ieturēta neoklasicisma formās. Skulpturālos veidojumus uz vairāku telpu sienām un griestiem izgatavojuši būvtēlnieki F. Vlasaks (F. Vlassak) un M. Loce (M. Lotze). Vitrāžas kāpņutelpā veidojis meistars P. Krimuldēns. No 1935. līdz 1938. gadam Merķeļa un Arhitektu ielas stūrī pēc E. Laubes projekta uzcelts biedrības nama paplašinājums ar restorānu un vairākām sarīkojumu un kluba telpām.
Ēkas pilna galerija un informācija >>
Maršruts Tērbatas iela– A. Čaka iela >>