20. gadsimta sākumā jūgendstila mākslinieki iedvesmojās no Japānas mākslas. 1854. gadā Japānas ostas atklāja tirdzniecības pārvadājumus uz rietumiem, un Eiropā, piemēram, Parīzē Zigfrīda Binga (Siegfried Bing) mākslas salonā un lielākajās starptautiskajās izstādēs sāka parādīties paraugi un mākslas objekti no šīs valsts, kuri ilgu laiku Eiropā bija nepieejami. Žurnāls Le Japon Artistique (“Mākslinieciskā Japāna"), kas iznāca no 1888. līdz 1891. gadam angļu, franču un vācu valodās, veicināja japāņu mākslas popularizēšanu. Daudzus māksliniekus savaldzināja tās liriskie, izsmalcinātie dabas attēlojumi, tēmu daudzveidība un traktējumi, īpaši asimetriskās kompozīcijas un vertikālo formu izmantojums. Aizraušanās ar japāņu mākslu iezīmēja atteikšanos no iepriekšējiem stiliem. Daba, kas bija jūgendstila vadmotīvs - kļuva par neierobežotu mākslinieciskās iedvesmas avotu.
Latviešu mākslinieku vidū spilgti paraugi šai iedvesmai ir Jūlija Straumes (02.07.1874 -01.11.1970) darbi. Mākslinieks par izcilību sekmēs Štiglica Cenrālajā tehniskās zīmēšanas skolā Sanktpeterburgā ieguva stipendiju un iespēju papildināt prasmes tekstilmākslā Parīzē no 1905. līdz 1907. gadam. J.Straumes Parīzes periodā zīmētais “Krabis” rotā muzeja “Rīgas Jūgendstila centrs” izstādes “Daba jūgendstilā” katalogu “Brīnumainā pasaule. Simboliskās pārvērtības jūgendstilā”. Ceļojošā izstāde 2014. gadā Rīgā norisinājās sadarbībā ar Eiropas jūgendstila pilsētu sadarbības tīklu „Réseau Art Nouveau Network” projekta „Jūgendstils un ekoloģija. 2010 – 2015” ietvaros.
Izstāde Pēterbaznīcā skatāma ceļojošā izstāde «Daba jūgendstilā»
