2021. gada tēma - dzīvnieki, putni, tāpēc meklēsim tos muzeja "Rīgas Jūgendstila centrs" krājumā. Jūsu uzmanībai faunas motīvi Jūlija Madernieka grafikās! Muzeja krājumā un digitālajā ekspozīcijā atrodam jūgendstilam raksturīgo dabas motīvu stilizāciju mākslinieka Jūlija Madernieka (1870-1955) grafikās, kuras pārsteidz ar nepārspējamu izdomas bagātību. Viņš daudz strādājis lietišķās grafikas jomā, grāmatu un preses izdevumu grafikā, veidojot izteiksmīgas un lakoniskas vinjetes, grāmatu vāku noformējumus lineārā jūgendstila stilistikā, bijis viens no regulāriem žurnālu “Zalktis”, “Vērotājs” u.c. ilustrāciju autoriem.
1913. gadā tika laists klajā J. Madernieka ornamentu krājums “Ornaments”, kas ir pirmais šāda rakstura izdevums Latvijā. Šo izdevumu noformējumā dominēja princips, kuru precīzi izteicis franču mākslinieks Moriss Denī (Maurice Denis, 1870–1943): „Ilustrācija ir grāmatas dekorējums [..] bez vergošanas tekstam, bez precīzas atbilstības aprakstītā saturam, bet vairāk kā arabeskas izšuvums uz lappuses, kā ekspresīvu līniju pavadījums.” Tādēļ rotājumam tika izvēlētas vinjetes, kuru vizuālā forma atbilda literārā darba noskaņai nevis ilustrēja tekstu, un bieži grafikas tapa neatkarīgi no rakstītā pirmavota, kas deva iespēju tās lietot atkārtoti. Vinjetes galvenokārt tika radītas latviešu oriģinālsacerējumiem, tādēļ maz ir tēlu, kas saistīti ar antīko mitoloģiju, tomēr dažus piemērus var atrast. Savukārt meklējot saistību ar latviešu mitoloģiju, jāatceras, ka mītiskie uzskati vairāk izpaužas pasakās, teikās, bet visspilgtāk – tautasdziesmās, un zīmīgi, ka žurnālā „Zalktis” daiļliteratūras nodaļu ievadīja tautas dziesma.
Zalktis bija īpaši iecienīts un bieži sastopams tēls latviešu ticējumos un pasakās. Šī rāpuļa vārdā nosauktā izdevniecība, kas par savu uzdevumu izvirzīja radīt augstvērtīgi noformētas grāmatas un almanahu, vēlāk pārtapa par mēnešrakstu. Čūskas interpretāciju gan literārajos darbos, gan mākslinieku vinjetēs no mītiskā aspekta detalizēti analizējusi Janīna Kursīte rakstā ""Zalktis” un jūgendstils”. Šim periodikas izdevumam Jūlijs Madernieks radījis daudzas zalkša variācijas, bet īpašu uzmanību pelnījusi viņa zīmētā titullapa almanaha „Zalktis” 4. numuram. Tajā tautas ticējumos sastopamais tēls saistīts ar kristietībā svarīgo un simbolistu iecienīto Atzīšanas koku, priekšroku dodot tā senlatviskajam variantam. Čūskas interpretācijā te uzskatāmi atklājas process, kuru fiksējusi Janīna Kursīte: „Zalkša mākslinieki (īpaši J. Madernieks un J. Zegners) centās šo dabas pasauli pārradīt, iekonstruējot tradicionālo modernizētā, stilizētā jūgendstilistiskā zalkša/čūskas ornamentā, bet neatsakoties no šo tradicionālo simbolu arhetipiskā uztveres līmeņa.”
Publikācija sagatavota, izmantojot Intas Pujātes pētījumus projekta „Rīgas Jūgendstila centra kultūras mantojuma digitalizācija un virtuālā muzeja izstrāde” EEZLV04/INP/2013/3 ietvaros.
Lasīt vairāk: >>
