Lietuvas televīzijas „LRT PLIUS“ raidījums “Stop jousta” meklēs strarpkaru perioda modernisma arhitektūras pēdas Jelgavā. Spēja nodrošināt augstu izglītības līmeni ir viena no attīstītas valsts pazīmēm. Jelgava starpkaru periodā bija nozīmīgs izglītības centrs, kur mācījās arī nozīmīga daļa lietuviešu elites.
Pilsētas vēsture sākusies ar pili, ko vācu Livonijas ordenis uzcēlis 13. gadsimtā. Livonijas kara laikā Jelgava kļuva par galvaspilsētu jaundibinātajai Kurzemes un Zemgales hercogistei, kura bija Polijas Karalistes un Lietuvas Lielkunigaitijas pakļautībā. Pēc trešās Polijas un Lietuvas dalīšanas Kurzemes un Zemgales hercogiste un Jelgava nokļuva Krievijas impērijas sastāvā. Abu Pasaules karu laikā pilsētai ir nodarīts liels posts.
Raidījumā piedalās vēsturnieks un arheologs Andris Tomašūns, Jelgavas valsts ģimnāzijas muzeja darbiniece un pedagoģe Laima Ozoliņa, Jelgavas iedzīvotāji Leonīds un Inta Koropenko, Vītauta Dižā universitātes vēsturnieks, docents Kastītis Antanaitis, arhitekte-eksperte Aija Ziemeļniece.
Ar sižetiem par Latvijas pilsētām muzejs “Rīgas Jūgendstila centrs” paplašina šā gada martā muzejā atklātās Kauņas Valsts reģionālā arhīva izstādes “Kauņas modernisma arhitektūra starpkaru periodā” ģeogrāfiju, aicinot apskatīt arī Latvijas pilsētu attīstības tendences laika periodā starp I un II Pasaules karu.
Muzejs sadarbībā ar Lietuvas vēstniecību Latvijā un Lietuvas Nacionālās radio un televīzijas kanālu “LRT Plius” piedāvā neklātienes ceļojumu uz piecām Latvijas pilsētām. Arhitektūras vēsturniece Jolita Kančiene (Lietuva) raidījuma “Stop juosta” astoņās sērijās sniegs ieskatu par modernisma arhitektūras rašanos un attīstību Liepājā, Jūrmalā, Rīgā, Jelgavā un Daugavpilī. Raidījuma režisore Svetlana Gužauskiene (Svetlana Gužauskienė), producente Jurgita Pridotkaite (Jurgita Pridotkaitė).
“ Stop juosta” radošā komanda veido raidījumu ciklu par Lietuvas un tās kaimiņzemju arhitektūras un valstu dinamisko attīstību laika periodā no 1918. līdz 1939. gadam.
