2019. gada 3. februārī apritēja 150 gadu kopš gleznotāja Johana Valtera (Johann Walter, 1869–1932) piedzimšanas. Viņa dzimtā nama un tur izveidotās darbnīcas Jelgavā kopš Otrā pasaules kara vairs nav, taču muzejs “Rīgas Jūgendstila centrs” aicina ikvienu Valtera daiļrades cienītāju uz izstādi “Mājas koncerts”.
J. Valteru vijole pavadīja gan studiju laikā Pēterburgas Ķeizariskajā mākslas akadēmijā, gan patstāvīgās darbības pirmajā periodā Jelgavā (1898–1906), gan turpmākajos gados Drēzdenē (1906–1916) un Berlīnē (1916/1917–1932), kur viņu iepazina kā Valteru-Kūravu (Walter-Kurau). Mūzika ne tikai daudzpusīgi ietekmēja Valtera gleznieciskos meklējumus un teorētiskos uzskatus, bet arī veidoja draudzības un ģimenes saites, piederības, kopības un māju sajūtu.
“Tās visas ir mūzika, un tur arī slēpjas to savdabības noslēpums,” 1933. gadā par Valtera gleznām viņa piemiņas izstādes apskatā rakstīja kāds laikraksta Dresdner Neueste Nachrichten recenzents, uzsverot vizuālās pieredzes un skaņu pasaules mijiedarbību kā atslēgu viņa personības un veikuma izpratnei. Reprezentabli plaša tvēruma vietā šī izstāde piedāvā ielūkoties mākslas un mūzikas dialoga privātajās izpausmēs, visvairāk vedinot domāt par tā saknēm Valtera darbības agrajā periodā – 19.–20. gadsimta mijā, kad impresionistiskā klātbūtnes izjūta viņa vērojumos rosinoši apvienojās ar jūgendstila abstrahējošo stilizāciju.
“Mājas koncerts” nav tikai viena no izstādīto gleznu tēmām un Valtera biogrāfisko liecību motīvs – šādi varētu uztvert un nodēvēt arī mākslas darbu “dzīvi” privātā vidē to radīšanas laikā un mūsdienās. Līdzās diviem portretiem no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja pārējie eksponāti ir deponēti no Zuzānu ģimenes kolekcijas Mūkusalas mākslas salonā un citiem privātiem krājumiem. Aptverot laiku no 19. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta 20. gadiem, izstāde mākslinieka cienītājiem sagādās gan atkalredzēšanās prieku, gan iespēju iepazīties ar darbiem, kas speciālistu redzeslokā nonākuši desmitgadē kopš Valtera 140 gadu jubilejas pasākumiem. Koptēmas ietvarā sevišķu ievērību pelnījis mazs 1897. gada akvarelis (Zuzānu kolekcija) – skice gleznai Prélude Chopin op. 28 nr. 6 (liktenis nezināms), kas 1898. gadā bija skatāma Pavasara izstādē Pēterburgā, izpelnoties plašu rezonansi no sajūsmas līdz nopēlumam.
