2016. gadā ar dažādiem pasākumiem tiek atzīmēts latviešu mākslinieka 150. jubilejas gads. Mākslinieka darbu eksponēšana muzejā “Rīgas Jūgendstila centrs” nav nejauša. Alberta ielas 12 nama piektajā stāvā bijis Jaņa Rozentāla dzīvoklis un darbnīca, un viņš bijis draudzīgās attiecībās ar nama arhitekta Konstantīna Pēkšēna ģimeni. Tādējādi mākslinieka darbi vēsturiskajā interjerā, Pēkšēna kunga dzīvoklī apmeklētajam šķitīs novietoti pavisam nesen, it kā pats Rozentāls būtu tos dāvinājis dzīvokļa saimniekam.
Janis Rozentāls ir viens no nacionālās glezniecības skolas pamatlicējiem līdzās Vilhelmam Purvītim un Johanam Valteram − mākslinieki, kas 19. un 20. gadsimtu mijā latviešu profesionālo mākslu pietuvināja Eiropas mākslas centru līmenim. Janis Rozentāls pieder pie sava laikmeta ietekmīgākajām personībām Latvijas kultūras dzīvē un mākslā. 20. gadsimta sākumā viņš izvirzījās starp aktīvākajiem mākslinieciskās vides veidotājiem Rīgā. Rozentāls jaunākos estētisko principus dedzīgi īstenoja glezniecībā, grafikā un lietišķajā mākslā. Viņš bija arī aktīvs latviešu mākslas teorijas pārstāvis, kura pārdomas tika publicētas žurnālos “Vērotājs” un “Zalktis”. Atzītā portretista, figurālista, ainavista un intīmu sadzīves ainu atveidotāja tvertie mirkļi un noskaņas mijas ar fantastiskām un simboliskām kompozīcijām, neizpaliek arī mitoloģiski un reliģiski sižeti. Visai daiļradei cauri vijas iecienītāko motīvu un tēlu variācijas. Tās atkārtojas ne tikai glezniecībā, bet īpaši labi tas saskatāms grafikas mākslā. Te minamas neskaitāmas variācijas tēmai “Māte ar bērnu’.
Jaņa Rozentāla grafikas mākslas darbu izlase no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja krājuma atspoguļo mākslinieka radošās darbības galvenos posmus un žanrus, vienlaikus rādot rokraksta dažādību.
