“Šodienas steidzīgajā dzīves stilā trūkst elegances un izsmalcinātības,” saka tērpu autors Andrejs. “Mani iedvesmoja jūgendstils, jo tas ir ļoti holistisks mākslas stils, kas aptver arhitektūru, grafisko un dekoratīvo dizainu, tajā skaitā juvelierizstrādājumus, mēbeles un tekstilijas. Māksla ir kļuvusi par dzīves stilu – par reālu dzīves stilu. Kolekcija ir mēģinājums atdzīvināt šo sajūtu, apvienojot mākslu ar modi.”
Darbošanās modes pasaulē radīja sajūtu, it kā gleznas pamestu divdimensionālo stāvokli un savā ziņā atdzīvotos. Tas, ka katrs apģērba gabals tika apgleznots ar rokām, padarīja to ļoti personisku. Katrs apģērba modelis bija atsevišķs stāsts.” Šī radošā pieredze noteica Andreja izvēli studēt skatuves un kostīmu dizainu Minhenes Mākslas akadēmijā. “Kopš darba teātrī apģērbs mani vienmēr ir īpaši uzrunājis. Kostīms teātrī ir vairāk nekā atsevišķs vēstījums – tā ir būtiska uz skatuves veidotā stāsta daļa,” papildina Andrejs.
1982. gadā Irinai fon Šlipei radās ideja savā pirmajā apģērbu kolekcijā izmantot apgleznotu zīdu. “Tas ir ļoti gluds, dabiski elegants un izceļošs materiāls un atgādina manu personīgo stilu. Apģērba modeļi tika veidoti neatkarīgai, spēcīgai un izsmalcinātai sievietei, kas, ienākot telpā, nebaidās izcelties,” smaidot saka Irina. Tērpu piegriezumi ir vienkārši, bet to noslēpums ir dizaina stāstā.
“Mēs esam ļoti laimīgi, ka šodien varam atklāt savu “valkājamās mākslas” izstādi muzejā “Rīgas Jūgendstila centrs” - ēkā, kur dzimis mans tēvs. Šķiet, ka mūsu darinātie apģērba modeļi ir atgriezušies savā dabiskajā vidē. Ceram, ka apmeklētāji jutīs šo saikni un priecāsies par izstādi,” saka Irina.
“Ir sajūta, ka noslēdzam loku gan tematiski, gan arī personīgi – tā ir atgriešanās mājās daudzās nozīmēs,” atzīst mākslinieki.
