Šobrīd projekta ietvaros ir veikts vērienīgs darbs Rīgas jūgendstila kultūrvēsturiskā mantojuma izpētē. Arhitektūras un mākslas vēstures speciālisti ir sagatavojuši pētījumus, kas ietver jūgendstila perioda foto mākslu, lietišķo mākslu un dizainu, modi, arhitektūru un dzīves vidi. Kopumā veikti divdesmit pieci pētījumi: „Rīgas jūgendstila arhitektūra”; „Rīgas jūgendstila arhitektūras meistari”; „Rīgas attīstība un izbūve no 1899. līdz 1914.gadam”; „Arhitekta Konstantīna Pēkšēna daiļrade”; „Dabas motīvi Rīgas jūgendstila arhitektūrā”; „Rīgas jūgendstila perioda interjeri”; „Augi un to stilizācijas jūgendstila perioda ornamentos”; „Jūgendstila perioda sadzīve – mājturība, sadzīves tradīcijas”; „Fotomāksla 20. gadsimta sākumā”; „Ievērojamākie rīdzinieki 20. gadsimta sākuma fotogrāfijās”; „Rīdzinieki 20. gadsimta sākuma fotogrāfijās”; „Jūgendstila perioda grāmatniecība”; „Jūgendstila perioda grāmatu grafika”; „Jūgendstila perioda mode un aksesuāri”; „Jūgendstila perioda amatniecība – tekstils”; „Rīgas 1901. gada izstādes arhitektūra”; „Rīgas 700 gadu jubilejai veltītā izstāde”; „Jūgendstils 20. gadsimta sākuma reklāmā Rīgā”; „Mītiskais 20. gadsimta sākuma žurnālu grafikā”; „Metāla māksla 20. gs. sākumā”; „Jūgendstila ikonogrāfija un tēlotājmāksla”; „Jūgendstila perioda vitrāžu māksla”; „Rīgas porcelāns 20. gadsimta sākumā”; „Jūgendstils. Dzīve jaunā vidē”; „Jūgendstila perioda skaņu ieraksti”. Lai padarītu pieejamus šos pētījumus plašai sabiedrībai, ir veikts visu pētījumu rediģēšanas un koriģēšanas darbs latviešu valodā un sagatavots tulkojums angļu un vācu valodās.
Saskaņā ar normatīvo aktu prasībām tika veikta publiska iepirkuma procedūra „Rīgas Jūgendstila centra kultūras mantojuma datu bāzes un virtuālā muzeja digitālās ekspozīcijas izveide”, kuras rezultātā 2015.gada 1.septembrī noslēgts līgums starp Rīgas pašvaldības kultūras iestāžu apvienību un SIA SIA RIDEMO, SIA Reverie Trading Group un SIA Mellis grupa par Rīgas Jūgendstila virtuālā muzeja izveidi. Šobrīd notiek aktīvs darbs ekspozīcijas izstrādē.
Projekta veiksmīgai realizācijai ir organizēti starptautiski sadarbības pasākumi ar projekta partneriem no Norvēģijas nacionālā jūgendstila centra Alesundā. Ir organizētas pieredzes apmaiņas vizītes uz Alesundu, lai apmainītos ar pieredzi par kultūras un arhitektūras mantojuma saglabāšanu, tiktos ar ekspertiem, kā arī lai iepazītos ar muzeja krājuma digitalizēšanas pieredzi. 2015. gada augusta nogalē Rīgā viesojās Norvēģijas nacionālā jūgendstila centra direktore Gro Kraft, kas iepazinās ar veikumu Rīgas kultūrvēsturiskā mantojuma izpētē. Tika apspriestas projekta partneru turpmākā līdzdalība, pieredzes apmaiņa un ieceres.
Realizējot vienu no projekta aktivitātēm, muzeja „Rīgas Jūgendstila centrs” mājas lapā www.jugendstils.riga.lv jaunizveidotajā sadaļā ir publicēta informācija par projektu un ievietoti materiāli par projekta ietvaros veiktajiem jūgendstila kultūrvēsturisko mantojuma pētījumiem, kas tiks papildināti ar bagātīgu ilustratīvo materiālu. Mājas lapā būs pieejama informācija par virtuālā muzeja ekspozīciju, kurā interaktīvā veidā tiks izvietota informācija par jūgendstila kultūrvēsturiskajām vērtībām, īpašu uzmanību veltot jūgendstila arhitektūrai un muzeja krājuma priekšmetiem.
Redaktoru uzmanībai
Projekta mērķis ir digitalizēt Rīgas Jūgendstila centra kultūras mantojumu un izveidot virtuālo muzeju. Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta programmas LV04 „Kultūras un dabas mantojuma saglabāšana un atjaunināšana” iepriekš noteiktā projekta „Rīgas Jūgendstila centra kultūras mantojuma digitalizācija un virtuālā muzeja izstrāde” (projekta Nr. EEZLV04/INP/2013/3) kopējais finansējums ir 414 600 euro, no kura 50% jeb 207 300 euro līdzfinansē Rīgas pilsētas pašvaldība, bet 50% jeb 207 300 euro ir programmas atbalsta summa, kuru, savukārt, veido 15 % jeb 31 095 euro valsts budžeta līdzfinansējums un 85% jeb 176 205 euro Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta līdzfinansējums.
Ar Eiropas Ekonomikas zonas un Norvēģijas finanšu instrumentu palīdzību Islande, Lihtenšteina un Norvēģija sekmē sociālo un ekonomisko atšķirību mazināšanu un divpusējo attiecību stiprināšanu ar saņēmējvalstīm Eiropā. Visas trīs valstis cieši sadarbojas ar Eiropas Savienību atbilstoši Eiropas Ekonomikas zonas līgumam.
No 2009. līdz 2014. gadam paredzētais Eiropas Ekonomikas zonas un Norvēģijas finanšu instrumentu apjoms ir 1,79 miljardi eiro. Norvēģija nodrošina apmēram 97% no kopējā finansējuma apmēra. Uz finansējuma saņemšanu var pretendēt nevalstiskās organizācijas, pētniecības un akadēmiskās institūcijas, kā arī publiskais un privātais sektors 12 jaunākajās ES dalībvalstīs, Grieķijā, Portugālē un Spānijā. Sadarbība ar donorvalsts institūcijām ir ļoti plaša, un darbības iespējams īstenot līdz 2016. gadam.
Galvenās atbalstītās jomas ir apkārtējās vides aizsardzība un klimata pārmaiņas, pētniecība un stipendijas, pilsoniska sabiedrība, veselība un bērni, dzimumu līdztiesība, taisnīgums un kultūras mantojums.