Arhitekts: Konstantīns Pēkšēns
Sv. Trīsvienības (Trijādības) katedrāle celta 1902-1907. gadā pēc arhitekta Konstantīna Pēkšēna projekta, piedaloties arhitektam Aleksandram Vanagam.
Zināms, ka šī diženā dievnama fasāžu dekoratīvo apdari veikusi toreiz Rīgā plaši pazīstamā Augusta Folca firma. Sv. Trīsvienības katedrāles lūgšanu telpai ir lineāra trīs altāru kompozīcija, kas akcentēta ar trim augstām arkām. Katedrālei ir vienotā stilā veidoti sienu gleznojumi, dekoratīvās detaļas un altāri. Pirmais ozolkoka ikonostass jūgendstilā tika izgatavots Krievijā, Savas Mamontova Abramcevas kokgriezēju darbnīcā pēc krievu mākslinieka, Stroganova tehniskās zīmēšanas skolas pedagoga A. Barišņikova metiem. Ikonas tam gleznoja Sv. Trīsvienības-Sergija Lavras meistari. Ikonostass diemžēl saglabājies fragmentāri un maz kurš zina, ka Sv. Trīsvienības katedrāli kopš 60. gadiem grezno Liepājas Jūras katedrāles ikonostass, kas padomju iznīcības gados šeit tika paglābts no bojāejas. Tas darināts un apzeltīts 1903. gadā pēc arhitekta V. Kosjakova projekta P. Abrosimova kokgriezumu darbnīcā Sanktpēterburgā.
Katedrāles apakšējā (kriptas) Vissvētās Dievmātes Atdusas baznīca iekārtota 1912. gada pēc Sanktpēterburgas mākslinieka A. Barišņikova metiem. Līdzās Sv. Trijādības katedrālei atrodas Sv. Trīsvienības Sergija sieviešu klosteris, kurš dibināts 1892. gadā.
Lasīt vairāk izdevumā “Rīgas dievnami. Arhitektūra un māksla”, Rīga, 2007. Foto: Margarita Fedina.
