Arhitekts un mākslas zinātnieks Vilhelms Neimanis 1863. gadā ieradies Rīgā. Kopš 1864. gada strādājis Daugavpilī. 1875. un 1876. gadā studējis Sanktpēterburgas Ķeizariskajā mākslas akadēmijā. No 1878. līdz 1895. gadam bijis Daugavpils pilsētas arhitekts. 1892. gadā promovēts par filozofijas un mākslas doktoru (Dr. phil. et art bon) Leipcigas Universitātē. 1895. gadā ieguvis būvtiesības Iekšlietu ministrijas celtniecības tehniskajā komitejā Sanktpēterburgā un pārcēlies uz Rīgu. No 1995. līdz 1906. gadam bijis Rīgas Doma baznīcas un klostera kompleksa atjaunošanas darbu zinātniskais un tehniskais vadītājs, no 1899. līdz 1901. gadam – mākslas vēstures docents Rīgas Politehniskajā institūtā, bet no1905. līdz 1919. gadam – Rīgas Pilsētas mākslas muzeja direktors. Bijis vairāku zinātnisko, vēsturisko, literāro un ģenealoģisko biedrību loceklis, goda loceklis vai vadītājs. Pēc V. Neimaņa projektiem uzcelta virkne dzīvojamo ēku, fabriku, baznīcu un citu sabiedrisko ēku Rīgā, Daugavpilī, Kuldīgā un citās Latvijas pilsētās, kā arī vairāki muižu kungu nami. Vairāki viņa darbi, piemēram, īres nams Rīgā, Brīvības ielā 55 ir starp agrākajiem jūgendstila paraugiem. Publicējis vairāk nekā 60 grāmatu un apcerējumu par mākslas un arhitektūras jautājumiem.