Arhitekts: Mihails Eizenšteins
Vladimira Bogoslavska īres nams. Pēdējais pārliecinoši spilgtais eklektiski dekoratīvā jūgendstila piemērs, ko Rīgā projektējis M. Eizenšteins. Nama fasādi akcentē centrālais rizalīts, ko noslēdz atika ar brīnišķīgu efektu. Caur tajā izvietotajām logailām redzamas debesis un mākoņi, kas šim namam piešķir citas dimensijas. Fasādi rotājošās puskailās meiteņu figūras ar lāpām rokās un pie ēkas izvietotās sfinksu figūras ir spilgts apliecinājums M. Eizenšteina radošās domas lidojumam, kas rada Rīgas identitāti un šarmu. Tas ir vienīgais viņa projektētais nams, kura fasādes ir akcentētas ar glazētām flīzēm tumši sarkanā un zilā krāsā.
Alberta ielā 2a nama fasādi rotā piemiņas plāksne, kura vēstī par ievērojamā 20. gs. domātāja, filozofa Jesaja Berlina dzīves vietu šajā namā viņa agrā bērnībā.
Par Jesajas Berlina devumu ideju vēstures kultūras zinātnē un nozīmi liecina vēsturnieku pētījumi par dzīvi. J. Berlins tiek uzskatīts par Eiropas liberālisma teorijas ciltstēvu. J. Berlins bijis Oksfordas universitātes profesors un Volfsona koledžas dibinātājs. 1957. gadā J. Berlinam piešķirts sera tituls. J. Berlins bijis Britu Zinātņu akadēmijas prezidents no 1974. līdz 1978. gadam. Īpaša autoritāte J. Berlinam bijusi Izraēlas valstī, kura aicinājusi viņu kļūt par valsts prezidentu.
Tēlnieka Jura Rapas veidotā piemiņas plāksne, uz kuras latviešu angļu valodā un ivritā rakstīts: "Šajā namā no 1909. līdz 1915. gadam dzīvoja britu filozofs sers Jesaja Berlins” ievietota 1999. gada 7. jūnijā ar par Lielbritānijas padomes līdzekļiem.
Autors Dr.arch. Agrita Tipāne
Fotogrāfijas Margarita Fedina
