Arhitekts: Mihails Eizenšteins
Abu fasāžu centrālos rizalītus virs dzegas vainago skulpturāliem ciļņiem piesātināti vairākpakāpju zelmiņi, kas aizpildīti ar visdažādāko izteiksmju maskām, pūķiem, kartušām, taisnām un liektām līnijām, apļiem un citām ģeometriskām figūrām. Centrālā maska ar starojošo diadēmu ir brīvības, saules vai uzvaras simbols. Fasāžu apdarē bagātīgi atspoguļojas arī Rīgas jūgendstilā īpaši izplatītais sievietes tēls. Tas redzams gan pilnskulptūrās virs atika dzegas, gan vairākās lielās un mazās maskās, gan krūšutēlos virs galvenās dzegas, gan glorificējoša patosa apdvestajā cilnī ēkas stūra vainagojumā. Dažas daiļā dzimuma sejas ir sapņainas, citas valšķīgi smej, bet vēl citas šausmu kliedzienā pavērušas muti un rokām satvērušas galvu. Kliedzienā puspavērta mute palikusi arī divām milzīgām maskām Alberta ielas fasādē. Virs tām izveidoti apgāzta konusa formas apjomi, kas balsta erkerus atika stāvā, vizuāli ierāmē centrālo rizalītu un dominē visā fasādes plastikā. Daudzveidīgi simboliski motīvi ieausti gandrīz ikvienā no neskaitāmajiem dekoratīvajiem veidojumiem. Te ir gan izplatītais jūgendstila krāšņuma simbols pāvs ar izplestu asti, gan bruņinieku galvas, kas raugās, lai sievišķais skaistums būtu pienācīgi apsargāts, gan ziedu un ģeometrisko formu kārtojumā ievītas jūgendstila liekti saspriegto līniju rakstam atbilstošas čūskas – uzmanības un viltības simbols, – kā arī virkne visdažādāko rotājumu. Tipiskā jūgendstila līniju rakstā veidotas arī balkonu metālā kaltās margas. 1998. gadā ēku nopirka Sorosa fonds un uzdāvināja Rīgas Juridiskajai augstskolai, kuras vajadzībām tā pārveidota no 1999. līdz 2002. gadam. Precīzi restaurēta gan ēkas fasāde, gan visas vērtīgās detaļas bagātīgi apdarinātajās iekštelpās.