Beidzis RPI 1908. gadā un tūlīt uzsācis patstāvīgu arhitekta praksi. Pirmā pasaules kara laikā strādājis Maskavā, no 1916. līdz 1918. gadam bijis Sevastopoles pilsētas arhitekts, bet 1919. gadā strādājis Marseļā. Kopš 1920. gada darbojies diplomātiskajā dienestā, bijis Latvijas vēstnieks vairākās Eiropas valstīs un Latvijas Ārlietu ministrijas ģenerālsekretārs. 1941. gadā deportēts uz Krieviju un izsūtījumā nošauts. Pēc M. Nukšas projektiem Rīgā uzcelts ap 20 daudzstāvu mūra dzīvojamo namu, kā arī ēkas citās Latvijas pilsētās un laukos. Galvenokārt strādājis stateniskā jūgendstila un neoklasicisma manierē.