Raksturīgs ar jūgendstila ornamentālo rotājumu virspusējiem pārspīlējumiem bez ciešākas saistības ar celtņu telpisko veidolu. Sastopamas arī celtnes, kuru arhitektoniskās kompozīcijas pamatprincips – vienmērīgs ritms un apdares detaļu piesātinātība, kā arī to aplikatīvais raksturs – neatšķiras no XIX gs. eklektisma. Savam laikam jauni ir vienīgi dekoratīvie motīvi – liekti saspriegtas līnijas, ģeometrisku figūru vai stilizētu augu ornamenti, maskas, stieptas proporcijas utt. Eklektiski dekoratīvā novirziena darbi radās jūgendstila attīstības sākuma posmā, Rīgā to nav daudz. Raksturīgākie piemēri ir būvinženiera M. Eizenšteina celtnes Alberta ielā un tās apkārtnē, kā arī vairākas ēkas pēc H. Šēla un F. Šefela, R. Cirkvica, J. Alkšņa u.c. arhitektu projektiem.
Autors Jānis Krastiņš