Jūgendstils ir XIX gs. beigu un XX gs. sākuma mākslas stils. Arhitektūrā ar to sākās mūsdienu stilu sistēma.
Jūgendstila radošās metodes pamatprincips bija celtnes utilitāro elementu (plānojuma, izmantoto konstrukciju un lietoto būvmateriālu) izteiksmīgs traktējums ēkas mākslinieciskajā tēlā. Jūgendstila arhitektūrā jaušami dažādi formāli mākslinieciskie novirzieni (eklektiski dekoratīvais, racionālistiskie, galvenokārt tā sauktais stateniskais jūgendstils, un nacionālais romantisms). Stila būtību nenosaka ornamentālais dekors, taču jūgendstila celtnes mākslu sintēzes līmenī nereti rotā ornamenti vienīgi šim stilam raksturīgajā formu valodā.
Jūgendstila attīstība Rīgā sakrita ar pilsētas vēsturē nepieredzēta uzplaukuma laiku. Strauji auga iedzīvotāju skaits. Atsevišķos gados uzcēla vairāk nekā 100 daudzstāvu mūra namu. XX gs. sākumā izveidojās Rīgas centra raksturīgā seja. Ap 1904. gadu Rīgā pilnīgi izzuda XIX gs. otrās puses arhitektūras stils eklektisms. Ap 40% no visas centra apbūves veido jūgendstila celtnes. Tas ir krietni vairāk nekā jebkurā citā pilsētā pasaulē.
Rīgā rosīgi darbojās vietējie arhitekti. Pēc K. Pēkšēna projektiem te uzcelts ap 250 daudzstāvu mūra namu. J. Alksnis ir ap 140, , O. Bārs, R. Donbergs un E. Laube – ap 80, A. Vanags – 70, P. Mandelštams un E. Pole – 40, B. Bīlenšteins – 30 un M. Nukša – 20 šādu ēku autors. Viņi gandrīz visi bija ieguvuši profesionālo izglītību Rīgas Politehniskajā institūtā.
EKLEKTISKI DEKORATĪVAIS JŪGENDSTILS
Raksturīgs ar jūgendstila ornamentālo rotājumu virspusējiem pārspīlējumiem bez ciešākas saistības ar celtņu telpisko veidolu. Sastopamas arī celtnes, kuru arhitektoniskās kompozīcijas pamatprincips – vienmērīgs ritms un apdares detaļu piesātinātība, kā arī to aplikatīvais raksturs – neatšķiras no XIX gs. eklektisma. Savam laikam jauni ir vienīgi dekoratīvie motīvi – liekti saspriegtas līnijas, ģeometrisku figūru vai stilizētu augu ornamenti, maskas, stieptas proporcijas utt. Eklektiski dekoratīvā novirziena darbi radās jūgendstila attīstības sākuma posmā, Rīgā to nav daudz. Raksturīgākie piemēri ir būvinženiera M. Eizenšteina celtnes Alberta ielā un tās apkārtnē, kā arī vairākas ēkas pēc H. Šēla un F. Šefela, R. Cirkvica, J. Alkšņa u.c. arhitektu projektiem.
STATENISKAIS JŪGENDSTILS
Viens no raksturīgākajiem formālajiem novirzieniem Rīgas jūgendstila arhitektūrā. Ēku fasādēs pakāpeniski izzūdot romantiski stilizētiem motīviem, tas izplatījās pēc 1906. gada. Ēku māksliniecisko veidolu nosaka uzsvērti vertikāli fasāžu kompozīcijas elementi. Tie ir spēcīgi artikulēti erkeri un reljefas, no pamatplaknes izvirzītas joslas, kas paceļas vairāku stāvu augstumā. Ornamentālie rotājumi aizņem ailstarpes starpstāvu pārsegumu līmeņos, pilnīgi iekļaujoties fasāžu arhitektoniskajā pamatformā un vienlaikus izceļot kompozīcijas vertikalitāti. Stateniskā jūgendstila celtnes veido vairāk nekā trešdaļu no visa daudzveidīgā Rīgas jūgendstila mantojuma. Vietām tās pilnīgi nosaka apkārtējās pilsētvides tēlu (Brīvības, Ģertrūdes, Aleksandrqa Čaka u.c. ielās). Visplašāk pārstāvēts J. Alkšņa, E. Laubes, B. Bīlenšteina, O. Bāra, P. Mandelštama u.c. arhitektu darbos.
NACIONĀLAIS ROMANTISMS
Atspoguļo Rīgas arhitektu mēģinājumus radīt īpatnēji latvisku arhitektūru. Šis jūgendstila novirziens uzplauka starp 1905. un 1911. gadu. Kā iedvesmas avots noderēja tautas koka celtniecības paraugi un tautas lietišķā māksla. Latviešu arhitekti īpašu vērību veltīja īstu, dabisku būvmateriālu lietojumam. Nacionālā romantisma celtnēm raksturīga zināma formu smagnējība, monumentāls cēlums, stāvi jumti, logailas ar noslīpinātām augšdaļām un eleganti etnogrāfisku motīvu rotājumi, kuri lietoti visai atturīgi un dažkārt pārveidoti vispārējai jūgendstila estētikai atbilstošos, noapaļoti plastisku formu rakstos. Vismaz katra trešā vai ceturtā jūgendstila celtne Rīgā vairāk vai mazāk pieskaitāma nacionālajam romantismam. Mākslinieciskajā kompozīcijā nereti apspēlēti konstruktīvie elementi – metāla pārsedzes, balstsiju gali u. tml. Ievērojamākie meistari: E. Laube, K. Pēkšēns, A. Vanags, A. Malvess. Sastopams arī vietējo vācbaltiešu arhitektu daiļradē.