Rīga – viena no Eiropas pilsētām, kura pamatoti lepojas ar savām t.s. jūgendstila, 20. gadsimta sākumā valdošā mākslas stila, ēkām. Līdztekus celtnēm Alberta, Elizabetes un Antonijas ielās Rīgas „klusajā centrā”, daudzi ievērojami jūgendstila paraugi ir koncentrēti Mežaparkā, rajonā, kurš atrodas 4 km no centra un 1 km no rūpniecības rajona – Sarkandaugavas. Kad 19. gadsimta sešdesmitajos gados tika nojaukti pilsētas mūri un Rīga strauji attīstījās, kļūdama par vienu no Krievijas impērijas visātrāk augošajām pilsētām, turīgākie rīdzinieki vairs nevēlējās dzīvot saspiestajā iekšpilsētā un jau 1900. gadā Rīgas pilsētas valde izskatīja Georga Kūfalta projektu par Ķeizarmeža (Mežaparka) attīstību, daļā ierīkojot parku, bet daļu apbūvējot ar vasarnīcas tipa ēkām. Tika izdalīts 50 ha liels meža gabals, pa vidu tam ierīkots ceļš – Gotharda Ketlera (ordeņa mestra un pirmā Kurzemes hercoga vārdā nosaukta) iela (tagad – Kokneses prospekts). Tā Rīga kļuva par pirmo dārzu pilsētu Eiropā. Šeit atrodas 109 jūgendstila nami.
Viena no pirmajām Mežaparkā uzceltajām savrupmājām. Īpašnieks – Mežaparka (Ķeizarmeža) būves akciju sabiedrības loceklis Oskars Heinrihs Agte. Ēka celta pēc Berlīnes arhitekta Alberta Gīzekes skices. Plastiskā apjomu kompozīcija izriet no brīvā plānojuma, pastiprināta ar tornīti un divstāvu verandu. Mežaparkam raksturīgais augstais jumts ar pildrežģu konstrukcijas zelmini. Efektīgs siluets un interesantas jumta izbūves. Atšķirībā no daudzām Mežaparka mājām Agtes nams ir samērā liels un turīgas ģimenes mājoklis. Padomju varas laikā šeit uzņemtas vairākas mākslas filmas.
Neliela savrupmāja ar dekoratīvu zelmini, kas veidota pēc „Šveices vasarnīcu stila” parauga. Ēkai mūra pamatstāvs un koka jumta stāvs. Ēku cēlusi Rīgas namu būves akciju sabiedrība. Te dzīvojuši barona fon Kampenhauzena ģimenes pārstāvji. Vēlāk telpās darbojusies gan bērnu grāmatu nodaļas bibliotēka, gan Latviešu tautas lietišķā mākslas biedrība, pulcējušies LNNK nodaļas biedri, kā arī dibināta Mežaparka Attīstības biedrība.
Divdzīvokļu koka ēka ar augstu divslīpu jumtu izceļas ar ļoti bagātu apjomu plastiku un efektīgiem koka spraišļojumiem apjumtās gala terases pārsegumā. Trīsdesmitajos gados te atradās Rīgas policijas XII Prefektūras iecirkņa nodaļa, kas rūpējās par kārtību Mežaparkā.
Gara divdzīvokļu koka dvīņu ēka ar augstu divslīpu jumtu, kurā iebūvētas dzīvojamās telpas. Trīsdesmitajos gados te atradās Galvenās artilērijas noliktavas kanceleja un noliktavas priekšnieka dzīvoklis, darbojās Galvenās artilērijas daļas virsnieku klubs.
Vienģimenes dzīvojamā ēka. Tipiska t.s. Šveices vasarnīcu stila ēka ar pildrežģu konstrukcijas apdari un augstu jumtu.
Kalnā uzcelta divstāvu dzīvojamā ēka, kas atšķiras ar bagātīgu eklektisma stila arhitektonisko dekoru, kāda Mežaparkā nekur citur nav. Šī majestātiskā ēka lepni paceļas stāvas kāpas virsotnē, taču tā vienmēr bijusi noslēpumaina un nepieejama. Ēka ar eklektisku fasāžu apdari, sarežģītu apjomu uzbūvi ar torni, pildrežģu elementu lietojumu. Celta bagāta rūpnieka H. Petersena vajadzībām, padomju laikā izmantota kā armijas vadošo personu mītne („Villa Begramjan”).
Paša autora celta koka dzīvojamā ēka. Pret ielu orientēts, apdarē akcentēts divstāvu erkers.
Vienģimenes apmesta koka dzīvojamā ēka ar stāvu jumtu, kurā iebūvētas dzīvojamās telpas. Izvirzīts zelminis uz konsolēm ar ovālu logu.
Divstāvu mūra dzīvojamā ēka ar terasi. Ēkā dzīvojis Latvijas dzelzceļa galvenais direktors K. Bļodnieks, vēlāk bijusi bērnu slimnīca, pašreiz tajā atrodas Šveices vēstniecība. Pēc rūpīgas restaurācijas ēka pilnībā atguvusi savu sākotnēji veidoto fasādi.
Kāpas virsotnē uz augsta mūra cokola izvietota koka dzīvojamā ēka ar plašu terasi un torni, ēku rotā pildrežģu apdare.
Ļoti sarežģītas formas vienģimenes dzīvojamā ēka ar vairākiem zelmiņiem, erkeriem un augstu jumtu. Ēkas augšstāvu un zelmiņus rotā pildrežģi. Trīsdesmitajos gados te bijusi bērnu sanatorija, vēlāk nams nonācis Latvijas sūtniecības darbinieka A. Dinsberga īpašumā, bet padomju laikos tur mitinājušās vairākas ģimenes.
Koka dzīvojamā ēka ar erkeri, lodžiju un jumta izbūvēm.
Koka divdzīvokļu ēka ar stāvu jumtu, zelmiņiem un verandu. Plānojuma ideju devusi pati nama īpašniece – I. Gersdorfa. Te dzīvo teātra vēsturniece Līvija Akurātere (L. Akurātere mirusi 2017.g.) un dziedātāja Ieva Akurātere.
Viena no arhitektoniski interesantākajām 1904. gada būvēm ir A. Eistes villa. Ēka tika projektēta kā vienģimenes mājoklis, taču ekonomisku apsvērumu dēļ jau būvdarbu laikā augšstāvu pārveidoja par atsevišķu dzīvokli. Tādējādi ar šo ēku aizsākās vēlāk, divdesmitajos un trīsdesmitajos gados, populārais dzīvojamo ēku tips – divstāvu divdzīvokļu ēkas ar atsevišķu dzīvokli katrā stāvā. Te dzīvojis Pauls Kalniņš (1872 - 1945), ārsts un sabiedrisks darbinieks, ilggadējs Saeimas priekšsēdētājs; Klāra Kalniņa, sabiedriska darbiniece, žurnāliste, Satversmes sapulces locekle; Bruno Kalniņš (1899 - 1990) visu četru Saeimu deputāts, sociāldemokrātu partijas vadošs darbinieks.
Vienstāvu dzīvojamā ēka ar jumta izbūvi, rotāta ar pildrežģu zelmini. Ēkas pirmais īpašnieks – Rīgas ielu dzelzceļa diplomēts inženieris K. Filroze.
Dzīvojamā ēka ar četrslīpu jumtu, kurā iebūvēts dzīvoklis. Pret Kokneses prospektu bijis iekārtots veikals, kura priekšā ir vaļējs, dekoratīvu koka stabu balstīts lievenis. Balstu formas motīvi meklējami latviešu etnogrāfijā.
Lietišķa jūgendstila izteiksmē veidota divu dzīvokļu dzīvojamā ēka ar mansarda jumtu, pildrežģu zelmini, verandu un balkonu sānu fasādē, pacelta uz mūrēta cokola stāva. Rekonstruēta 2006. gadā.
Paša autora savrupmāja. Neliela, simetriska apjoma vienģimenes ēka ar augstu mansarda jumtu. Ieeju akcentē kāpņu telpas tornītis un lievenis. Ēkai piestiprināta piemiņas plāksne G. fon Tīzenhauzenam, kurš bija Rīgas namu būves akciju sabiedrības arhitekts, un pēc kura projektiem Mežaparkā uzceltas ap pussimts dzīvojamo namu. Te dzīvojis mediķis un LU profesors Reinholds Sniķeris.
Apmesta vienģimenes dzīvojamā ēka ar izteiksmīgu pildrežģu konstrukcijas zelmini, erkeru un balkonu.
Dvīņu ēka koka konstrukcijā ar diviem zelmiņiem un erkeriem un pildrežģu imitāciju zelmiņu augšdaļā.
Vienģimenes koka dzīvojamā ēka ar augstu divslīpu jumtu un piebūvētu verandu. Zelmenis pildrežģu konstrukcijā, dēlīšu apšuvums katrā stāvā, t.sk., jumta smailē, ir citā virzienā.
Vienģimenes dzīvojamā ēka ar augstu jumtu un tajā iebūvētām dzīvojamām telpām. Izceļas ar solīdu atturību arhitektoniskajā dekorā un elegantām detaļām.
Divstāvu vienģimenes dzīvojamā ēka ar tipiskiem klasicisma stila noformējumiem: centrā simetriski izvietotu ieeju, balkonu, ko rotā kolonnas, klasiskas formas dzegām, logu apmalēm, simetriski organizētu plānojumu. Spilgtākais neoklasicisma paraugs Mežaparkā - E. Švarca nams. Te dzīvojis mediķis un LU Medicīnas fakultātes dekāns Pēteris Sniķeris.
Gandrīz visas ir dzīvojamās dvīņu ēkas, kas būvētas pēc vienas shēmas, bet ar atšķirīgiem apjomiem un fasādēm. Visām ēkām lielāki vai mazāki erkeri, jumtu izbūves vai zelmiņi, kas bieži veidoti pildrežģu konstrukcijā. Dzīvokļiem ir atsevišķas ieejas, virs kurām ir uzjumteņi. Ēkas, izņemot zelmiņus, parasti ir apmestas, kaut arī celtas no koka. Stokholmas ielas 39. un 47. numurā laikā no 1921. līdz 1924. gadam dzīvoja slavenais angļu bērnu grāmatu autors, avīzes „Manchester Guardian” korespondents Arturs Rensoms, kuram tika piedēvēti sakari ar PSRS izlūkdienestu.
Kvadrāta plāna vienģimenes dzīvojamā ēka ar augstu mansarda jumtu un izbūvētu 3. (jumta) stāvu. Ēkai ir divas verandas – viena iekļauta ēkas apjomā, caur to iekārtota ieeja, otra – piebūvēta aizmugurē. Ēkai ir apmestas koka sienas un kārniņu jumts.
Viena no pirmajām Mežaparkā uzceltajām savrupmājām. Īpašnieks – Mežaparka (Ķeizarmeža) būves akciju sabiedrības loceklis Oskars Heinrihs Agte. Ēka celta pēc Berlīnes arhitekta Alberta Gīzekes skices. Plastiskā apjomu kompozīcija izriet no brīvā plānojuma, pastiprināta ar tornīti un divstāvu verandu. Mežaparkam raksturīgais augstais jumts ar pildrežģu konstrukcijas zelmini. Efektīgs siluets un interesantas jumta izbūves. Atšķirībā no daudzām Mežaparka mājām Agtes nams ir samērā liels un turīgas ģimenes mājoklis. Padomju varas laikā šeit uzņemtas vairākas mākslas filmas.
Neliela savrupmāja ar dekoratīvu zelmini, kas veidota pēc „Šveices vasarnīcu stila” parauga. Ēkai mūra pamatstāvs un koka jumta stāvs. Ēku cēlusi Rīgas namu būves akciju sabiedrība. Te dzīvojuši barona fon Kampenhauzena ģimenes pārstāvji. Vēlāk telpās darbojusies gan bērnu grāmatu nodaļas bibliotēka, gan Latviešu tautas lietišķā mākslas biedrība, pulcējušies LNNK nodaļas biedri, kā arī dibināta Mežaparka Attīstības biedrība.
Divdzīvokļu koka ēka ar augstu divslīpu jumtu izceļas ar ļoti bagātu apjomu plastiku un efektīgiem koka spraišļojumiem apjumtās gala terases pārsegumā. Trīsdesmitajos gados te atradās Rīgas policijas XII Prefektūras iecirkņa nodaļa, kas rūpējās par kārtību Mežaparkā.
Gara divdzīvokļu koka dvīņu ēka ar augstu divslīpu jumtu, kurā iebūvētas dzīvojamās telpas. Trīsdesmitajos gados te atradās Galvenās artilērijas noliktavas kanceleja un noliktavas priekšnieka dzīvoklis, darbojās Galvenās artilērijas daļas virsnieku klubs.
Vienģimenes dzīvojamā ēka. Tipiska t.s. Šveices vasarnīcu stila ēka ar pildrežģu konstrukcijas apdari un augstu jumtu.
Kalnā uzcelta divstāvu dzīvojamā ēka, kas atšķiras ar bagātīgu eklektisma stila arhitektonisko dekoru, kāda Mežaparkā nekur citur nav. Šī majestātiskā ēka lepni paceļas stāvas kāpas virsotnē, taču tā vienmēr bijusi noslēpumaina un nepieejama. Ēka ar eklektisku fasāžu apdari, sarežģītu apjomu uzbūvi ar torni, pildrežģu elementu lietojumu. Celta bagāta rūpnieka H. Petersena vajadzībām, padomju laikā izmantota kā armijas vadošo personu mītne („Villa Begramjan”). Savulaik šeit mitinājās arī Rīgas cirka īpašnieks Alberts Solomonskis, vēlāk PSRS Baltijas kara apgabala pavēlnieks maršals Ivans Bagramjans, te ierīkots arī bērnudārzs. Pašreiz Vācijas vēstnieka rezidence.
Paša autora celta koka dzīvojamā ēka. Pret ielu orientēts, apdarē akcentēts divstāvu erkers.
Vienģimenes apmesta koka dzīvojamā ēka ar stāvu jumtu, kurā iebūvētas dzīvojamās telpas. Izvirzīts zelminis uz konsolēm ar ovālu logu.
Divstāvu mūra dzīvojamā ēka ar terasi. Ēkā dzīvojis Latvijas dzelzceļa galvenais direktors K. Bļodnieks, vēlāk bijusi bērnu slimnīca, pašreiz tajā atrodas Šveices vēstniecība. Pēc rūpīgas restaurācijas ēka pilnībā atguvusi savu sākotnēji veidoto fasādi.
Kāpas virsotnē uz augsta mūra cokola izvietota koka dzīvojamā ēka ar plašu terasi un torni, ēku rotā pildrežģu apdare.
Annas Sakses iela nosaukta latviešu rakstnieces Annas Sakses (1905 - 1981) vārdā. Agrāk iela saukta par Samsona, Jahtkluba, Mazpulku, Bērnudārza ielu, bet kopš 1983. gada nes rakstnieces vārdu.
Latviešu literatūrā A. Sakse palikusi ar savu vērtīgāko devumu – „Pasakas par ziediem”. Pati rakstniece pēckara gados dzīvojusi Gdaņskas ielā 14.
Ļoti sarežģītas formas vienģimenes dzīvojamā ēka ar vairākiem zelmiņiem, erkeriem un augstu jumtu. Ēkas augšstāvu un zelmiņus rotā pildrežģi. Trīsdesmitajos gados te bijusi bērnu sanatorija, vēlāk nams nonācis Latvijas sūtniecības darbinieka A. Dinsberga īpašumā, bet padomju laikos tur mitinājušās vairākas ģimenes.
Koka dzīvojamā ēka ar erkeri, lodžiju un jumta izbūvēm.
Annas Sakses iela nosaukta latviešu rakstnieces Annas Sakses (1905 - 1981) vārdā. Agrāk iela saukta par Samsona, Jahtkluba, Mazpulku, Bērnudārza ielu, bet kopš 1983. gada nes rakstnieces vārdu.
Latviešu literatūrā A. Sakse palikusi ar savu vērtīgāko devumu – „Pasakas par ziediem”. Pati rakstniece pēckara gados dzīvojusi Gdaņskas ielā 14.
Koka divdzīvokļu ēka ar stāvu jumtu, zelmiņiem un verandu. Plānojuma ideju devusi pati nama īpašniece – I. Gersdorfa. Te dzīvo teātra vēsturniece Līvija Akurātere (L. Akurātere mirusi 2017.g.) un dziedātāja Ieva Akurātere.
Annas Sakses iela nosaukta latviešu rakstnieces Annas Sakses (1905 - 1981) vārdā. Agrāk iela saukta par Samsona, Jahtkluba, Mazpulku, Bērnudārza ielu, bet kopš 1983. gada nes rakstnieces vārdu.
Latviešu literatūrā A. Sakse palikusi ar savu vērtīgāko devumu – „Pasakas par ziediem”. Pati rakstniece pēckara gados dzīvojusi Gdaņskas ielā 14.
.
Viena no arhitektoniski interesantākajām 1904. gada būvēm ir A. Eistes villa. Ēka tika projektēta kā vienģimenes mājoklis, taču ekonomisku apsvērumu dēļ jau būvdarbu laikā augšstāvu pārveidoja par atsevišķu dzīvokli. Tādējādi ar šo ēku aizsākās vēlāk, divdesmitajos un trīsdesmitajos gados, populārais dzīvojamo ēku tips – divstāvu divdzīvokļu ēkas ar atsevišķu dzīvokli katrā stāvā. Te dzīvojis Pauls Kalniņš (1872 - 1945), ārsts un sabiedrisks darbinieks, ilggadējs Saeimas priekšsēdētājs; Klāra Kalniņa, sabiedriska darbiniece, žurnāliste, Satversmes sapulces locekle; Bruno Kalniņš (1899 - 1990) visu četru Saeimu deputāts, sociāldemokrātu partijas vadošs darbinieks.
Annas Sakses iela nosaukta latviešu rakstnieces Annas Sakses (1905 - 1981) vārdā. Agrāk iela saukta par Samsona, Jahtkluba, Mazpulku, Bērnudārza ielu, bet kopš 1983. gada nes rakstnieces vārdu.
Latviešu literatūrā A. Sakse palikusi ar savu vērtīgāko devumu – „Pasakas par ziediem”. Pati rakstniece pēckara gados dzīvojusi Gdaņskas ielā 14.
Vienstāvu dzīvojamā ēka ar jumta izbūvi, rotāta ar pildrežģu zelmini. Ēkas pirmais īpašnieks – Rīgas ielu dzelzceļa diplomēts inženieris K. Filroze.
Dzīvojamā ēka ar četrslīpu jumtu, kurā iebūvēts dzīvoklis. Pret Kokneses prospektu bijis iekārtots veikals, kura priekšā ir vaļējs, dekoratīvu koka stabu balstīts lievenis. Balstu formas motīvi meklējami latviešu etnogrāfijā.
Lietišķa jūgendstila izteiksmē veidota divu dzīvokļu dzīvojamā ēka ar mansarda jumtu, pildrežģu zelmini, verandu un balkonu sānu fasādē, pacelta uz mūrēta cokola stāva. Rekonstruēta 2006. gadā.
Paša autora savrupmāja. Neliela, simetriska apjoma vienģimenes ēka ar augstu mansarda jumtu. Ieeju akcentē kāpņu telpas tornītis un lievenis. Ēkai piestiprināta piemiņas plāksne G. fon Tīzenhauzenam, kurš bija Rīgas namu būves akciju sabiedrības arhitekts, un pēc kura projektiem Mežaparkā uzceltas ap pussimts dzīvojamo namu. Te dzīvojis mediķis un LU profesors Reinholds Sniķeris.
Apmesta vienģimenes dzīvojamā ēka ar izteiksmīgu pildrežģu konstrukcijas zelmini, erkeru un balkonu.
Dvīņu ēka koka konstrukcijā ar diviem zelmiņiem un erkeriem un pildrežģu imitāciju zelmiņu augšdaļā.
Vienģimenes koka dzīvojamā ēka ar augstu divslīpu jumtu un piebūvētu verandu. Zelmenis pildrežģu konstrukcijā, dēlīšu apšuvums katrā stāvā, t.sk., jumta smailē, ir citā virzienā.
Vienģimenes dzīvojamā ēka ar augstu jumtu un tajā iebūvētām dzīvojamām telpām. Izceļas ar solīdu atturību arhitektoniskajā dekorā un elegantām detaļām.
Divstāvu vienģimenes dzīvojamā ēka ar tipiskiem klasicisma stila noformējumiem: centrā simetriski izvietotu ieeju, balkonu, ko rotā kolonnas, klasiskas formas dzegām, logu apmalēm, simetriski organizētu plānojumu. Spilgtākais neoklasicisma paraugs Mežaparkā - E. Švarca nams. Te dzīvojis mediķis un LU Medicīnas fakultātes dekāns Pēteris Sniķeris.
Gandrīz visas ir dzīvojamās dvīņu ēkas, kas būvētas pēc vienas shēmas, bet ar atšķirīgiem apjomiem un fasādēm. Visām ēkām lielāki vai mazāki erkeri, jumtu izbūves vai zelmiņi, kas bieži veidoti pildrežģu konstrukcijā. Dzīvokļiem ir atsevišķas ieejas, virs kurām ir uzjumteņi. Ēkas, izņemot zelmiņus, parasti ir apmestas, kaut arī celtas no koka. Stokholmas ielas 39. un 47. numurā laikā no 1921. līdz 1924. gadam dzīvoja slavenais angļu bērnu grāmatu autors, avīzes „Manchester Guardian” korespondents Arturs Rensoms, kuram tika piedēvēti sakari ar PSRS izlūkdienestu. Stokholmas ielas 59. numurā trīsdesmito gadu otrajā pusē dzīvoja Rēriha muzeja biedrības priekšsēdētājs dzejnieks Rihards Rudzītis. Glika iela nosaukta atgādinot Ernsta Glika (1652 - 1705) nopelnus gan Bībeles tulkošanā latviešu valodā, gan dibinot latviešu skolas Vidzemē. Tūristiem interesants varētu būt fakts, ka Ernsta Glika audžumeita Marta Skavronska kļuva par Krievijas carieni Katrīnu I.
Kvadrāta plāna vienģimenes dzīvojamā ēka ar augstu mansarda jumtu un izbūvētu 3. (jumta) stāvu. Ēkai ir divas verandas – viena iekļauta ēkas apjomā, caur to iekārtota ieeja, otra – piebūvēta aizmugurē. Ēkai ir apmestas koka sienas un kārniņu jumts.