Krišjāņa Valdemāra iela ir viena no svarīgākajām transporta maģistrālēm, bet Brīvības iela ir galvenā pilsētas artērija. Ar savu nemitīgo darba rosmi un efektīgo jūgendstila namu sakopojumu tā veido spilgtākos vaibstus Rīgas centra sejā. Skolas un Baznīcas iela, kas atrodas starp tām, ir it kā nedaudz paslēpušās no lielpilsētas burzmas, taču arī tās žilbina ar veselu virkni augstākās raudzes jūgendstila celtņu.
Ēkas fasāde ar atsevišķām romantiski stilizētām detaļām, piemēram, zelmiņiem vācu renesanses formās, veidota, izmantojot Berlīnes arhitekta A. Gīzekes skices. Apdarē dominē jūgendstila ornamentika. Kāpņutelpā krāšņas vitrāžas un kokgriezumi. Ēka restaurēta 2006. gadā, un tajā iekārtota viesnīca.
Ēka ir savdabīgs nacionālā romantisma piemērs. Kopumā atturīgās fasādes arhitektūrā ar dažādas tonalitātes dabīgu materiālu lietojumu panākta izteiksmīga krāsainība. Līdzīgi dažām citām A. Malvesa celtnēm, zelmiņus, kuri vainago erkerus, iekļauj spēcīgi izvirzīti jumti.
Ēkas fasādes arhitektūra ir tuva „stateniskā jūgendstila” formu valodai. Filigrānajā ornamentālo rotājumu spēlē izceļas graciozās sieviešu figūras centrālajā erkerī. Tās, iespējams, darinājis tēlnieks Augusts Folcs, kura darbnīca atradās ielas pretējā pusē Krišjāņa Valdemāra ielā 31. Arhitekts bija arī ēkas īpašnieks.
Ēkas fasādes atsevišķās apdares detaļās – dzegu profilos, pilastru formās un reljefajās balustrādēs zem otrā stāva logailām – atspoguļojas neoklasicisma valoda, taču uzsvērti vertikālos dalījumos veidotā fasādes kompozīcija kopumā ir arhitekta J. Alkšņa daiļradē visizplatītākās stateniskā jūgendstila mākslinieciskās izteiksmes paraugs.
Ēka ir arhitekta personīgais dzīvojamais nams, kas celts pēc viņa projekta. Asimetriskajā ielas fasādes kompozīcijā gleznaini līdzsvaroti dažādi romantizētu vēsturisko stilu formu un jūgendstila būvplastikas elementi. Pret dārzu pavērsto sānu fasādi rotā uzraksts “Arbeit ist des Buergers Zierd” („Darbs ir pilsoņu rota”).
Izsmalcināts stateniskais jūgendstils, samērā agrs šīs stilistikas piemērs. Ēkas fasādes apdarē eleganti izkopta ornamentālā būvplastika pilnīgi iekļauta arhitektoniskajā pamatformā. Dekoratīvie ciļņi aizņem ailstarpas starpstāvu pārsegumu līmeņos. Kāpņu telpas logos un caurbrauktuves vārtu linetē ir tipiskā jūgendstila manierē veidotas vitrāžas.
Ēka celta kā Tirgotāju un amatnieku savstarpējās kredītbiedrības banka. Celtnes stateniskā jūgendstila arhitektūra asociējas ar gotikas tēlu. Fasāžu augšējie stāvi apdarināti tumšā apmetumā, bet apakšējie apšūti ar melnu pulētu labradorītu. Agrāk šajā vietā bijusi koka ēka, kurā no 1837. līdz 1839. gadam dzīvojis komponists Rihards Vāgners. Viņa piemiņai veidota vitrāža kāpņu telpā (atjaunota 2001. gadā). Tagad ēkā atrodas telekomunikāciju iestāde.
Tipisks nacionālā romantisma piemērs. Ekspresīvi asimetriskajā, tumši pelēkajā tonalitātē ieturētajā fasādes kompozīcijā dominē arhitektoniskie elementi – erkeri, lodžija, balkoni, jumtu plaknes un augsts zelminis. Nedaudzo ornamentālo rotājumu vidū uzmanību saista cilnis ar trim pūcēm ailstarpā starp trešo un ceturto stāvu.
Viens no Rīgas 20. gadsimta sākuma arhitektūras simboliem, izcils nacionālā romantisma piemineklis. Ēka piederēja advokātam un sabiedriskajam darbiniekam, Rīgas pilsētas galvam A. Krastkalnam. Tai ir dinamiska apjomu kompozīcija ar vairākiem rizalītiem, dažādos augstumos kārtotiem erkeriem, stāvām, uzsvērtām jumtu plaknēm, augstiem zelmiņiem un konusveidīgu stūra vainagojumu.
1906. gadā zemesgabala īpašnieks, latviešu komersants, grāmatu izdevējs un aktieris Jānis Brigaders pasūtīja ēkas projektu arhitektam Aleksandram Vanagam. Tas bija pirmais patstāvīgais šī arhitekta – nacionālā romantisma meistara – darbs. Ēkas tumši pelēko fasāžu apdare izceļas ar reljefām materiālu faktūrām. Zem dzegas ēku apjož plata zigzagveidīga skujiņas tipa latviešu etnogrāfiska ornamenta frīze. Etnogrāfisku rakstu motīvi rotā arī ieejas portālu. Tagad ēkā atrodas dažādi biroji.
Gleznaini izteiksmīgajai nacionālā romantisma celtnei ir uzsvērti asimetriska fasādes kompozīcija ar dažādu formu erkeriem un augstu zelmini. Ornamentālajos ciļņos ēkas arhitekta Eižena Laubes mākslinieciskajam rokrakstam raksturīgajā līniju rakstā stilizēti latviešu etnogrāfiskie motīvi. Divus pirmā stāva pilastrus vainago ķieģeļu virsmā iecirsti ciļņi, kas simbolizē arhitektūru un tēlniecību.
Ēka ir grezna eklektiski dekoratīva jūgendstila piemērs. Vienmērīgā ritmā veidotajā fasāžu kompozīcijā līdz ar atsevišķām vēsturisko stilu formām izmantots plašs jūgendstila tēlaino ornamentālo detaļu klāsts – maskas ar dažādās izteiksmēs saviebtām sejām, ģeometriskas figūras, augu motīvi, saspriegtu līniju rakstos veidoti metālkalumi utt. Būvtēlnieciskie elementi darināti firmā „Otto & Wassil”. Fasādes restaurētas 2004. gadā.
Ēka ir pirmā daudzstāvu mūra celtne šajā rajonā. To cēlusi Rīgas namu būves akciju sabiedrība, un par godu tās dibinātājam A. fon Bingneram to sauca par „Büngnerhof”. Fasāde veidota romantizētās neorenesanses formās, izmantojot Berlīnes arhitekta A. Gīzekes skices. Tā rotāta ar vismaz 20 atšķirīgu formu maskām un citiem reljefiem ornamentiem. Padomju laikā ēkā atradās padomju militārās iestādes, un to saimniekošanas laikā nodegušais stūra tornis nav atjaunots. Tagad ēkā atrodas dažādi biroji.
Nams izceļas ar piesātinātu, bet elegantu ornamentālo būvplastiku. Sevišķi interesantas ir kāpņu margas un liftu durvis, kas izgatavotas A. Bīblera metālkalumu fabrikā Rīgā. Ēkas stūra daļas pirmajā stāvā tradicionāli atradusies aptieka. Padomju laikā tur iekārtots saldumu veikals, bet 2000. gadā – atkal aptieka. Tās pievilcīgie interjeri saskaņoti ar ēkas jūgendstila arhitektūru, atsevišķās detaļās atveidojot ēkas autentisko elementu formas.
Ēkas harmoniski līdzsvarotā fasādes kompozīcija ar dažādu formu erkeru kārtojumu reprezentē formās izkoptu statenisko jūgendstilu, kas ir visai raksturīgs arhitekta Jāņa Alkšņa daiļradei.
Spēcīgs kvartāla stūra akcents ar izteiksmīgu siluetu un bagātu dekoratīvo apdari, kas eleganti iekļauta gleznainajā arhitektonisko apjomu plastikā. Ieejas hallēs krāšņi, daudzkrāsaini keramikas flīžu paneļi. To izveidošanai izmantotas vismaz 12 dažādu tipu flīzes, no kurām salikti augu motīvu ornamenti.
Ēka piederēja tās projekta autoram arhitektam Jānim Alksnim. Tā ir viens no izcilākajiem Rīgas 20. gadsimta sākuma stateniskā jūgendstila paraugiem. Fasāde izceļas ar precīzu kompozīcijas struktūru, elegantām proporcijām un ornamentālo ciļņu izkoptu grafisko zīmējumu. 1987. gadā ēka pilnīgi izdega. Tā atjaunota no 1997. līdz 1999. gadam, saglabājot ēkas telpisko struktūru. Visi vēsturiskie fasādes apdares elementi precīzi restaurēti. Nav atjaunotas vienīgi latviešu etnogrāfiskā ornamenta frīzes, kas bija zem ciļņiem zelmiņu vainagojumā.
Salīdzinoši agrs racionālistiska jūgendstila piemērs. Celtnei ir spēcīgi artikulēta apjomu plastika ar vairākiem erkeriem, balkoniem, lodžijām un zelmiņiem. Ēkas koptēlā līdzsvaroti ierakstīti gleznaini ornamentālie rotājumi.
Lielākais un viens no iespaidīgākajiem nacionālā romantisma apbūves ansambļiem Rīgā. Ēka Krišjāņa Valdemāra ielā 67 celta pēc arhitekta Eižena Laubes projekta.
Ēkas fasāde ar atsevišķām romantiski stilizētām detaļām, piemēram, zelmiņiem vācu renesanses formās, veidota, izmantojot Berlīnes arhitekta A. Gīzekes skices. Apdarē dominē jūgendstila ornamentika. Kāpņutelpā krāšņas vitrāžas un kokgriezumi. Ēka restaurēta 2006. gadā, un tajā iekārtota viesnīca.
Ēka ir savdabīgs nacionālā romantisma piemērs. Kopumā atturīgās fasādes arhitektūrā ar dažādas tonalitātes dabīgu materiālu lietojumu panākta izteiksmīga krāsainība. Līdzīgi dažām citām A. Malvesa celtnēm, zelmiņus, kuri vainago erkerus, iekļauj spēcīgi izvirzīti jumti.
Ēkas fasādes arhitektūra ir tuva „stateniskā jūgendstila” formu valodai. Filigrānajā ornamentālo rotājumu spēlē izceļas graciozās sieviešu figūras centrālajā erkerī. Tās, iespējams, darinājis tēlnieks Augusts Folcs, kura darbnīca atradās ielas pretējā pusē Krišjāņa Valdemāra ielā 31. Arhitekts bija arī ēkas īpašnieks.
Ēkas fasādes atsevišķās apdares detaļās – dzegu profilos, pilastru formās un reljefajās balustrādēs zem otrā stāva logailām – atspoguļojas neoklasicisma valoda, taču uzsvērti vertikālos dalījumos veidotā fasādes kompozīcija kopumā ir arhitekta J. Alkšņa daiļradē visizplatītākās stateniskā jūgendstila mākslinieciskās izteiksmes paraugs.
Ēka ir arhitekta personīgais dzīvojamais nams, kas celts pēc viņa projekta. Asimetriskajā ielas fasādes kompozīcijā gleznaini līdzsvaroti dažādi romantizētu vēsturisko stilu formu un jūgendstila būvplastikas elementi. Pret dārzu pavērsto sānu fasādi rotā uzraksts “Arbeit ist des Buergers Zierd” („Darbs ir pilsoņu rota”).
Izsmalcināts stateniskais jūgendstils, samērā agrs šīs stilistikas piemērs. Ēkas fasādes apdarē eleganti izkopta ornamentālā būvplastika pilnīgi iekļauta arhitektoniskajā pamatformā. Dekoratīvie ciļņi aizņem ailstarpas starpstāvu pārsegumu līmeņos. Kāpņu telpas logos un caurbrauktuves vārtu linetē ir tipiskā jūgendstila manierē veidotas vitrāžas.
Ēka celta kā Tirgotāju un amatnieku savstarpējās kredītbiedrības banka. Celtnes stateniskā jūgendstila arhitektūra asociējas ar gotikas tēlu. Fasāžu augšējie stāvi apdarināti tumšā apmetumā, bet apakšējie apšūti ar melnu pulētu labradorītu. Agrāk šajā vietā bijusi koka ēka, kurā no 1837. līdz 1839. gadam dzīvojis komponists Rihards Vāgners. Viņa piemiņai veidota vitrāža kāpņu telpā (atjaunota 2001. gadā). Tagad ēkā atrodas telekomunikāciju iestāde.
Tipisks nacionālā romantisma piemērs. Ekspresīvi asimetriskajā, tumši pelēkajā tonalitātē ieturētajā fasādes kompozīcijā dominē arhitektoniskie elementi – erkeri, lodžija, balkoni, jumtu plaknes un augsts zelminis. Nedaudzo ornamentālo rotājumu vidū uzmanību saista cilnis ar trim pūcēm ailstarpā starp trešo un ceturto stāvu.
Viens no Rīgas 20. gadsimta sākuma arhitektūras simboliem, izcils nacionālā romantisma piemineklis. Ēka piederēja advokātam un sabiedriskajam darbiniekam, Rīgas pilsētas galvam A. Krastkalnam. Tai ir dinamiska apjomu kompozīcija ar vairākiem rizalītiem, dažādos augstumos kārtotiem erkeriem, stāvām, uzsvērtām jumtu plaknēm, augstiem zelmiņiem un konusveidīgu stūra vainagojumu. Brīvības ielas zelmini vainago koka frontons, kas atgādina tautas koka celtniecības formveides paņēmienus. Lāčplēša ielas zelmini vainago ornamentāls reljefs, kura grafiskajā rakstā brīvi stilizēti etnogrāfiska rakstura motīvi. Ēka atjaunota 2001. gadā.
1906. gadā zemesgabala īpašnieks, latviešu komersants, grāmatu izdevējs un aktieris Jānis Brigaders pasūtīja ēkas projektu arhitektam Aleksandram Vanagam. Tas bija pirmais patstāvīgais šī arhitekta – nacionālā romantisma meistara – darbs. Ēkas tumši pelēko fasāžu apdare izceļas ar reljefām materiālu faktūrām. Zem dzegas ēku apjož plata zigzagveidīga skujiņas tipa latviešu etnogrāfiska ornamenta frīze. Etnogrāfisku rakstu motīvi rotā arī ieejas portālu. Tagad ēkā atrodas dažādi biroji.
Gleznaini izteiksmīgajai nacionālā romantisma celtnei ir uzsvērti asimetriska fasādes kompozīcija ar dažādu formu erkeriem un augstu zelmini. Ornamentālajos ciļņos ēkas arhitekta Eižena Laubes mākslinieciskajam rokrakstam raksturīgajā līniju rakstā stilizēti latviešu etnogrāfiskie motīvi. Divus pirmā stāva pilastrus vainago ķieģeļu virsmā iecirsti ciļņi, kas simbolizē arhitektūru un tēlniecību.
Ēka ir grezna eklektiski dekoratīva jūgendstila piemērs. Vienmērīgā ritmā veidotajā fasāžu kompozīcijā līdz ar atsevišķām vēsturisko stilu formām izmantots plašs jūgendstila tēlaino ornamentālo detaļu klāsts – maskas ar dažādās izteiksmēs saviebtām sejām, ģeometriskas figūras, augu motīvi, saspriegtu līniju rakstos veidoti metālkalumi utt. Būvtēlnieciskie elementi darināti firmā „Otto & Wassil”. Fasādes restaurētas 2004. gadā.
Ēka ir pirmā daudzstāvu mūra celtne šajā rajonā. To cēlusi Rīgas namu būves akciju sabiedrība, un par godu tās dibinātājam A. fon Bingneram to sauca par „Büngnerhof”. Fasāde veidota romantizētās neorenesanses formās, izmantojot Berlīnes arhitekta A. Gīzekes skices. Tā rotāta ar vismaz 20 atšķirīgu formu maskām un citiem reljefiem ornamentiem. Padomju laikā ēkā atradās padomju militārās iestādes, un to saimniekošanas laikā nodegušais stūra tornis nav atjaunots. Tagad ēkā atrodas dažādi biroji.
Nams izceļas ar piesātinātu, bet elegantu ornamentālo būvplastiku. Sevišķi interesantas ir kāpņu margas un liftu durvis, kas izgatavotas A. Bīblera metālkalumu fabrikā Rīgā. Ēkas stūra daļas pirmajā stāvā tradicionāli atradusies aptieka. Padomju laikā tur iekārtots saldumu veikals, bet 2000. gadā – atkal aptieka. Tās pievilcīgie interjeri saskaņoti ar ēkas jūgendstila arhitektūru, atsevišķās detaļās atveidojot ēkas autentisko elementu formas.
Ēkas harmoniski līdzsvarotā fasādes kompozīcija ar dažādu formu erkeru kārtojumu reprezentē formās izkoptu statenisko jūgendstilu, kas ir visai raksturīgs arhitekta Jāņa Alkšņa daiļradei.
Spēcīgs kvartāla stūra akcents ar izteiksmīgu siluetu un bagātu dekoratīvo apdari, kas eleganti iekļauta gleznainajā arhitektonisko apjomu plastikā. Ieejas hallēs krāšņi, daudzkrāsaini keramikas flīžu paneļi. To izveidošanai izmantotas vismaz 12 dažādu tipu flīzes, no kurām salikti augu motīvu ornamenti.
Ēka piederēja tās projekta autoram arhitektam Jānim Alksnim. Tā ir viens no izcilākajiem Rīgas 20. gadsimta sākuma stateniskā jūgendstila paraugiem. Fasāde izceļas ar precīzu kompozīcijas struktūru, elegantām proporcijām un ornamentālo ciļņu izkoptu grafisko zīmējumu. 1987. gadā ēka pilnīgi izdega. Tā atjaunota no 1997. līdz 1999. gadam, saglabājot ēkas telpisko struktūru. Visi vēsturiskie fasādes apdares elementi precīzi restaurēti. Nav atjaunotas vienīgi latviešu etnogrāfiskā ornamenta frīzes, kas bija zem ciļņiem zelmiņu vainagojumā.
Salīdzinoši agrs racionālistiska jūgendstila piemērs. Celtnei ir spēcīgi artikulēta apjomu plastika ar vairākiem erkeriem, balkoniem, lodžijām un zelmiņiem. Ēkas koptēlā līdzsvaroti ierakstīti gleznaini ornamentālie rotājumi.
Lielākais un viens no iespaidīgākajiem nacionālā romantisma apbūves ansambļiem Rīgā. Ēka Krišjāņa Valdemāra ielā 67 celta pēc arhitekta Eižena Laubes projekta. Tā izceļas ar efektīgu stūra torni un elegantām etnogrāfisku ornamentu stilizācijām dekoratīvajos ciļņos. Atsevišķās iekštelpās restaurēti griestu gleznojumi, kas izpildīti jūgendstila raksturīgajās ģeometriski ornamentālajās formās. Pārējās ēkas celtas 1909.–1910. gadā pēc arhitekta Aleksandra Vanaga projektiem. Šo ēku fasāžu apdarē etnogrāfiskie motīvi atveidoti nepastarpināti. Granītā izcirstajam balstam ieejas portālā Krišjāņa Valdemāra ielā 69 ir tautas koka celtniecībā izplatītu stabu forma.