Šo rajonu nereti dēvē par kluso centru. Tas tieši piekļaujas Bulvāru lokam, taču te nav lielpilsētas burzmas un kņadas. Te nav daudz veikalu, bet ir liela jūgendstila arhitektonisko formu daudzveidība. Kopumā viengabalaini noskaņotā, blīvā kapitālā apbūve lielākoties radusies 20. gadsimta sākumā līdz tam tikpat kā neapbūvētā vietā. Te atrodas arī slavenā Alberta iela, kur jūgendstila ornamentālo rotājumu spēle vietām pāraug īstā uguņošanā, bet solīdi atturīgā, vienīgi pelēkā toņu gammā ieturētā nacionālā romantisma nopietnība spēj būt pārsteidzoši krāsainā. (J. Krastiņš)
Ēka piederēja arhitektam K. Pēkšēnam, un tā celta pēc projekta, ko viņš izstrādāja kopā ar arhitektu E. Laubi. Nams veidots tipiskās nacionālā romantisma formās, fasāžu apdarē lietojot bagātīgu dažādu būvmateriālu klāstu un izmantojot latviešu tautas etnogrāfisko rakstu motīvus.
Ēkas fasādes pavērstas pret divām paralēlām ielām – Vīlandes ielu un Rūpniecības ielu. Tās veidotas līdzīgā eklektiski dekoratīvā kompozīcijā, izmantojot analogus jūgendstila ornamentālās izteiksmes līdzekļus – maskas, augu motīvus un ģeometriskas formas.
Ēka celta racionāli lietišķās jūgendstila formās. Tās fasādei ir simetriska kompozīcija, ko akcentē erkeri. Pirmā stāva noformējumā izmantots pelēcīgs graudains apmetums, bet pārējo stāvu apdarei lietots gaišs, gluds apmetums. Fasādes dekoratīvajā noformējumā izmantoti stilizēti augu valsts motīvi. Centrālā erkera zelminī izvietots dekoratīvais cilnis ar sievietes galvas atveidu.
Nacionālā romantisma celtne ar asimetrisku fasādes kompozīciju. Ēkas apdarē lietoti rusti, kā arī dažādas krāsas un faktūras apmetums. Tās akcents ir erkers, ko rotā cilnis ar klasisku sižetu – dejojošas meitenes ar ziedu vijām, gans un satīrs. Virs tā atrodas monumentālā dzega, ko rotā izteiksmīgs cilnis ar vīnogu motīviem. Ēkas ieeja ir veidota atslēgas cauruma formā, un tās dekoratīvajā noformējumā ir izmantots ģeometrisks dekors.
Ēkas būvprojekts ar piesātinātās neobarokāla eklektisma formās veidotām fasādēm apstiprināts 1899. gadā. Fasāžu arhitektūra nedaudz mainīta būvdarbu gaitā, mākslinieciskajā kompozīcijā iekļaujot atsevišķus jūgendstila dekoratīvos elementus. Īpaši raksturīga ir durvju ieejas portāla apdare atslēgas cauruma formā.
Stateniskā jūgendstila ēka, kuras fasāžu dekoratīvajā noformējumā izmantoti neoklasicisma motīvi. Ēkas fasādes vērstas pret Vīlandes ielu un Vidus ielu. Mākslinieciski piesātinātāka ir Vidus ielas fasāde, kuras ciļņu dekoratīvajā noformējumā izmantots bites motīvs, kas ir strādīguma un čakluma simbols.
Stateniskā jūgendstila celtne ar izteiksmīgu siluetu, kuras fasāžu noformējumā izmantoti nacionālā romantisma elementi. Tās fasādes izvietotas pret divām ielām – Vīlandes ielu un Vidus ielu, iezīmējot ēkas un ielu stūri ar pusapaļu torni, ko vainago kupols.
Askētiska jūgendstila ēka, kuras fasādes visā to laukumā klāj rupji fakturēts apmetums, tikai ieejas aili aptver tipisks jūgendstila ornaments ar ziedu un lapu vijumiem un ģeometriskām figūrām.
Ēka ar stateniskā jūgendstila izteiksmē veidotām fasādēm, kuru arhitektoniskajā apdarē ievīti etnogrāfisku un ornamentu ciļņi.
Rūpniecības ielā 11. Arhitekts Artūrs Medlingers, 1910. Rūpniecības ielā 9. Arhitekts Konstantīns Pēkšēns, 1910. Rūpniecības ielā 7. Arhitekts Artūrs Medlingers, 1911. Rūpniecības ielā 5. Arhitekts Artūrs Medlingers, 1911. Jūgendstila ēku grupa, kuras fasāžu arhitektūrā atspoguļojas gan nacionālā romantisma, gan stateniskā jūgendstila iezīmes.
Ēka ir raksturīgs stateniskā jūgendstila piemērs ar perfektu, detalizētu apjomu plastiku. Visnotaļ bagātīgie, elegantie un ornamentālie ciļņi pilnīgi iekļauti fasādes arhitektoniskajā pamatformā.
Ēkas fasāde identiska fasādei Vīlandes ielā 2, taču to rotā apaļskulptūra – sievietes figūra ar liru rokās, kas simbolizē mākslu un daili.
Ēka ir elegants jūgendstila akcents Bulvāru loka ārējā perimetra eklektiskajā apbūvē. Spēcīgi artikulēto apjomu vainago vairāki zelmiņi, kuru kontūras stilizētas vācu renesanses formās, bet virsmas aizpildītas ar jūgendstila ornamentālajā izjūtā veidotiem dekoratīviem ciļņiem. Līdzīgi ciļņi veidoti arī atsevišķās ailu starpās. Katrā stāvā atšķirīgais logu ailu kārtojums atbilst atšķirīgam dzīvokļu lielumam un telpu izkārtojumam.
Elegantā, strukturāli skaidrā un žilbinošiem jūgendstila dekoratīviem ciļņiem meistarīgi rotātā ēkas fasāde veidota, izmantojot Berlīnes arhitekta Alberta Gīzekes skices. Labi saglabājušās un restaurētas daudzas autentiskās apdares detaļas – durvju vērtnes un apmales, stuka ciļņi griestos un izsmalcinātu augu ornamentu vitrāžas kāpņu telpā. 2004. gadā ēka pēc arhitekta E. Treimaņa projekta pārveidota Aizkraukles bankas vajadzībām.
Šīs ēkas eklektiskajā arhitektoniskajā apdarē vairākas maskas veidotas jūgendstila izteiksmē, bet metāla režģos ieejas durvju vērtnēs un ieejas halles logos izmantoti jūgendstila raksturīgie ornamenti – viļņainā „pātagas cirtiena” līnija un stilizēti augu motīvi.
Ēka, kas ar savu krāšņi dekorēto fasādi pamanāma jau iztālēm, ir pirmais būvinženiera M. Eizenšteina mēģinājums izmantot modē nākušos jūgendstila ornamentālos motīvus. Atsevišķas jūgendstilam raksturīgās dekoratīvās maskas, stilizēti augi un ģeometriskas formas iekļautas piesātināti ritmiskā eklektisma kompozīcijā, kurā izmantoti gandrīz visu iepriekšējo vēsturisko stilu – gan romānikas, gan renesanses, gan baroka un klasicisma – elementi.
Būvprojektu šai ēkai tipiskās eklektisma formās bija izstrādājis K. Pēkšēns. Jau būvdarbu laikā M. Eizenšteins tās fasādi ietērpa neparasti bagātīgā un krāšņā jūgendstila ornamentu rotā, bet augšējā stāvā izveidoja lielu, efektīgu aili atslēgas cauruma formā. Vairākos dekora elementos iepītais lapu atsperes motīvs asociējas ar M. Eizenšteina darba vietu. Viņš bija Vidzemes guberņas valdes Satiksmes ceļu nodaļas priekšnieks.
Tikpat bagāta ornamentālā būvplastika fasādes apdarē ir arī ēkai Elizabetes ielā 10b. Sevišķi izceļas masku, pāvu, skulpturālo galvu un ģeometrisko figūru kompozīcija fasādes vainagojumā, kā arī ar zilām keramikas plātnītēm iesegtie fasādes laukumi augšējos stāvos. Šī fasāde projektēta, pārkopējot un papildinot Leipcigas arhitektu Georga Vinšmaņa un Hansa Kocela fasādes zīmējumu, kas bija publicēts Pēterburgā izdotā fasāžu zīmējumu krājumā. Ēka un krāšņi rotātā kāpņu telpa restaurēta 2000. gadā.
Ēkas elegantajā jūgendstila fasādē izceļas iespaidīgs ieejas akcents ar spārnotiem pūķiem zem erkera. Pa pusi līmeņa nobīdītās logu ailas atspoguļo ēkas iekšējo telpisko struktūru: erkerā atrodas kāpņu starplaukumiņi. Atturīgo skulpturālo rotājumu klāstā ir arī dažādu citu dzīvu būtņu un augu motīvu stilizācijas.
Viena no pirmajām jūgendstila ēkām Rīgā. Fasādes bagātīgi rotā virkne jūgendstila ornamentālajā izteiksmē veidotu dekoratīvu ciļņu.
Viena no pēdējām eklektiski dekoratīvā jūgendstila ēkām, kas uzcelta Rīgā. Pie ēkas ieejas izvietotas divas sfinksu figūras, kas simboliski sargā šo namu. Jūgendstila mākslā bieži vien izmantoti ēģiptiešu motīvi. Viens no iecienītākajiem tēliem bija sfinksa, kas tika uzskatīta par saules simbolu un kalpoja kā aizsargājošs elements.
Eklektiska dekoratīvā jūgendstila celtne, kuras fasādi akcentē divi erkeri. Virs ieejas vārtiem izvietoti sieviešu galvu maskaroni. Ēkas fasādi rotā ģeometriski ornamenti. Ēku noslēdz atika ar bagātīgu dekoratīvo elementu klāstu.
Viselegantākā un mākslinieciski visoriģinālākā eklektiski dekoratīvā jūgendstila ēka. Tās simetrisko kompozīciju akcentē centrālais rizalīts, kuru vainago tālu izvirzīta, liekta, no profilēta metāla izgatavota un uz metāla kronšteiniem balstīta dzega. Atiku virs dzegas rotā trīs medūzu galvas ar kliedzienā pavērtām mutēm.
Eklektiski dekoratīvā jūgendstila ēka ar simetrisku fasādes kompozīciju. Ekspresīvās fasādes noformējumā lietots sarkanais ķieģelis un gaišais apmetums, ko rotā bagātīgi dekoratīvie elementi. Virs ieejas vārtiem trīs izteiksmīgas maskaroni, kas simbolizē cilvēka dzīves gaitu.
Viena no izteiksmīgākajām eklektiski dekoratīvā jūgendstila ēkām ar piesātinātu fasāžu dekoratīvo apdari. Visgreznākā ēkas daļa ir centrālais rizalīts, kas asociējas ar koku, kura augšējās daļas lapotnē izvietota lauvas galva, kas ir spēka un varenības simbols.
Ēkas eklektiskajā, neorenesanses stilistikā veidotajā fasādē atsevišķu ornamentālo ciļņu izvietojums atgādina jūgendstila dekoratīvās formveides paņēmienus.
Šis nams ir viens no nacionālā romantisma arhitektūras un arī ēkas autora arhitekta E. Laubes daiļrades simboliem. Kad 1908. gadā tika apstiprināts ēkas būvprojekts, E. Laube žurnālā „Zalktis” publicēja programmatisku rakstu „Par būvniecības stilu”. Tajā viņš aicināja studēt tautas lietišķo mākslu un „nogremdēties mūsu senču garā”, lai pēc tam šis gars „atjaunotā, spēcīgākā veidā” pārņemtu „katru no mums un visu mūsu dzīvi, mūsu darbus”.
Ēka bijusi arhitekta K. Pēkšēna personīgais nams. Projekta izstrādē piedalījies arī E. Laube, kas tolaik vēl bija arhitektūras students. Ēka izceļas ar ārkārtīgi spēcīgu apjomu plastiku un izteiksmīgu siluetu. Tai ir vairāki tālu izvirzīti rizalīti, erkeri, balkoni, lodžijas, zelmiņi, stūra tornis un masīvi ieejas portāli. Izmantoti atsevišķi renesanses vai viduslaiku arhitektonisko formu motīvi, taču celtnes koptēls tuvs nacionālajam romantismam.
Abu fasāžu centrālos rizalītus virs dzegas vainago skulpturāliem ciļņiem piesātināti vairākpakāpju zelmiņi, kas aizpildīti ar visdažādāko izteiksmju maskām, pūķiem, kartušām, taisnām un liektām līnijām, apļiem un citām ģeometriskām figūrām. Centrālā maska ar starojošo diadēmu ir brīvības, saules vai uzvaras simbols.
Ēka ir jūgendstila eklektiskā, ekstrēmi dekoratīvā novirziena paraugs ar pārbagātu dažādu būvplastisko elementu lietojumu fasāžu apdarē. Tuvplānā šīs ēkas fasāde patiesi žilbina ar rotājumu pārpilnību, kurā tradicionālo vēsturisko stilu formu kārtojumu caurauž visdažādākajās kombinācijās savietoti jūgendstila motīvi. Kādreizējā privātskola Strēlnieku ielā 4a padomju laikā izmantota kā kopmītne. 1993. -1994. gadā ēka pārveidota Rīgas Ekonomikas skolas vajadzībām. Tās fasāde restaurēta, bet no iekštelpu apdares saglabātas tikai atsevišķas detaļas.
Elegants jūgendstila piemērs, kura dinamiskajā apjomu kārtojumā izceļas divu augstu, kopā sakļautu kubiskas formas torņu grupa un ar rizalītu sabloķētie balkoni. Šī formu izteiksme ir tiešs 20. gadsimta divdesmito gadu funkcionālisma jeb modernās kustības priekšvēstnesis.
Ēka piederēja arhitektam K. Pēkšēnam, un tā celta pēc projekta, ko viņš izstrādāja kopā ar arhitektu E. Laubi. Nams veidots tipiskās nacionālā romantisma formās, fasāžu apdarē lietojot bagātīgu dažādu būvmateriālu klāstu un izmantojot latviešu tautas etnogrāfisko rakstu motīvus.
Ēkas fasādes pavērstas pret divām paralēlām ielām – Vīlandes ielu un Rūpniecības ielu. Tās veidotas līdzīgā eklektiski dekoratīvā kompozīcijā, izmantojot analogus jūgendstila ornamentālās izteiksmes līdzekļus – maskas, augu motīvus un ģeometriskas formas. Mākslinieciski viengabalaināka ir Vīlandes ielas fasāde. Iespējams, ka centrālā atika māksliniecisko kompozīciju iespaidojusi Vīnes arhitektūra - atslēgas cauruma formā veidoto logu ailu ierāmējumu vainago maska ar koka lapotnē ieaugušiem matiem.
Ēka celta racionāli lietišķās jūgendstila formās. Tās fasādei ir simetriska kompozīcija, ko akcentē erkeri. Pirmā stāva noformējumā izmantots pelēcīgs graudains apmetums, bet pārējo stāvu apdarei lietots gaišs, gluds apmetums. Fasādes dekoratīvajā noformējumā izmantoti stilizēti augu valsts motīvi. Centrālā erkera zelminī izvietots dekoratīvais cilnis ar sievietes galvas atveidu.
Nacionālā romantisma celtne ar asimetrisku fasādes kompozīciju. Ēkas apdarē lietoti rusti, kā arī dažādas krāsas un faktūras apmetums. Tās akcents ir erkers, ko rotā cilnis ar klasisku sižetu – dejojošas meitenes ar ziedu vijām, gans un satīrs. Virs tā atrodas monumentālā dzega, ko rotā izteiksmīgs cilnis ar vīnogu motīviem. Ēkas ieeja ir veidota atslēgas cauruma formā, un tās dekoratīvajā noformējumā ir izmantots ģeometrisks dekors.
Ēkas būvprojekts ar piesātinātās neobarokāla eklektisma formās veidotām fasādēm apstiprināts 1899. gadā. Fasāžu arhitektūra nedaudz mainīta būvdarbu gaitā, mākslinieciskajā kompozīcijā iekļaujot atsevišķus jūgendstila dekoratīvos elementus. Īpaši raksturīga ir durvju ieejas portāla apdare atslēgas cauruma formā.
Stateniskā jūgendstila ēka, kuras fasāžu dekoratīvajā noformējumā izmantoti neoklasicisma motīvi. Ēkas fasādes vērstas pret Vīlandes ielu un Vidus ielu. Mākslinieciski piesātinātāka ir Vidus ielas fasāde, kuras ciļņu dekoratīvajā noformējumā izmantots bites motīvs, kas ir strādīguma un čakluma simbols.
Stateniskā jūgendstila celtne ar izteiksmīgu siluetu, kuras fasāžu noformējumā izmantoti nacionālā romantisma elementi. Tās fasādes izvietotas pret divām ielām – Vīlandes ielu un Vidus ielu, iezīmējot ēkas un ielu stūri ar pusapaļu torni, ko vainago kupols. Ēkas apdarē lietoti rusti un dažādu krāsu un faktūru apmetums. Fasādes rotātas ar smalkiem un izteiksmīgiem ornamentāliem ciļņiem. Tajos pārsvarā izmantoti floras motīvi, starp kuriem izceļas ciļņi ar daudzveidīgiem rozes ziedu atveidiem. Vidus ielas fasādi rotā cilnis - sieviete ar ziediem rokās kā dabas alegorija.
Askētiska jūgendstila ēka, kuras fasādes visā to laukumā klāj rupji fakturēts apmetums, tikai ieejas aili aptver tipisks jūgendstila ornaments ar ziedu un lapu vijumiem un ģeometriskām figūrām.
Ēka ar stateniskā jūgendstila izteiksmē veidotām fasādēm, kuru arhitektoniskajā apdarē ievīti etnogrāfisku un ornamentu ciļņi.
Rūpniecības ielā 11. Arhitekts Artūrs Medlingers, 1910. Rūpniecības ielā 9. Arhitekts Konstantīns Pēkšēns, 1910. Rūpniecības ielā 7. Arhitekts Artūrs Medlingers, 1911. Rūpniecības ielā 5. Arhitekts Artūrs Medlingers, 1911. Jūgendstila ēku grupa, kuras fasāžu arhitektūrā atspoguļojas gan nacionālā romantisma, gan stateniskā jūgendstila iezīmes.
Ēka ir raksturīgs stateniskā jūgendstila piemērs ar perfektu, detalizētu apjomu plastiku. Visnotaļ bagātīgie, elegantie un ornamentālie ciļņi pilnīgi iekļauti fasādes arhitektoniskajā pamatformā.
Ēkas fasāde identiska fasādei Vīlandes ielā 2, taču to rotā apaļskulptūra – sievietes figūra ar liru rokās, kas simbolizē mākslu un daili.
Ēka ir elegants jūgendstila akcents Bulvāru loka ārējā perimetra eklektiskajā apbūvē. Spēcīgi artikulēto apjomu vainago vairāki zelmiņi, kuru kontūras stilizētas vācu renesanses formās, bet virsmas aizpildītas ar jūgendstila ornamentālajā izjūtā veidotiem dekoratīviem ciļņiem. Līdzīgi ciļņi veidoti arī atsevišķās ailu starpās. Katrā stāvā atšķirīgais logu ailu kārtojums atbilst atšķirīgam dzīvokļu lielumam un telpu izkārtojumam.
Elegantā, strukturāli skaidrā un žilbinošiem jūgendstila dekoratīviem ciļņiem meistarīgi rotātā ēkas fasāde veidota, izmantojot Berlīnes arhitekta Alberta Gīzekes skices. Labi saglabājušās un restaurētas daudzas autentiskās apdares detaļas – durvju vērtnes un apmales, stuka ciļņi griestos un izsmalcinātu augu ornamentu vitrāžas kāpņu telpā. 2004. gadā ēka pēc arhitekta E. Treimaņa projekta pārveidota Aizkraukles bankas vajadzībām.
Šīs ēkas eklektiskajā arhitektoniskajā apdarē vairākas maskas veidotas jūgendstila izteiksmē, bet metāla režģos ieejas durvju vērtnēs un ieejas halles logos izmantoti jūgendstila raksturīgie ornamenti – viļņainā „pātagas cirtiena” līnija un stilizēti augu motīvi.
Ēka, kas ar savu krāšņi dekorēto fasādi pamanāma jau iztālēm, ir pirmais būvinženiera M. Eizenšteina mēģinājums izmantot modē nākušos jūgendstila ornamentālos motīvus. Atsevišķas jūgendstilam raksturīgās dekoratīvās maskas, stilizēti augi un ģeometriskas formas iekļautas piesātināti ritmiskā eklektisma kompozīcijā, kurā izmantoti gandrīz visu iepriekšējo vēsturisko stilu – gan romānikas, gan renesanses, gan baroka un klasicisma – elementi.
Būvprojektu šai ēkai tipiskās eklektisma formās bija izstrādājis K. Pēkšēns. Jau būvdarbu laikā M. Eizenšteins tās fasādi ietērpa neparasti bagātīgā un krāšņā jūgendstila ornamentu rotā, bet augšējā stāvā izveidoja lielu, efektīgu aili atslēgas cauruma formā. Vairākos dekora elementos iepītais lapu atsperes motīvs asociējas ar M. Eizenšteina darba vietu. Viņš bija Vidzemes guberņas valdes Satiksmes ceļu nodaļas priekšnieks.
Tikpat bagāta ornamentālā būvplastika fasādes apdarē ir arī ēkai Elizabetes ielā 10b. Sevišķi izceļas masku, pāvu, skulpturālo galvu un ģeometrisko figūru kompozīcija fasādes vainagojumā, kā arī ar zilām keramikas plātnītēm iesegtie fasādes laukumi augšējos stāvos. Šī fasāde projektēta, pārkopējot un papildinot Leipcigas arhitektu Georga Vinšmaņa un Hansa Kocela fasādes zīmējumu, kas bija publicēts Pēterburgā izdotā fasāžu zīmējumu krājumā. Ēka un krāšņi rotātā kāpņu telpa restaurēta 2000. gadā.
Ēkas elegantajā jūgendstila fasādē izceļas iespaidīgs ieejas akcents ar spārnotiem pūķiem zem erkera. Pa pusi līmeņa nobīdītās logu ailas atspoguļo ēkas iekšējo telpisko struktūru: erkerā atrodas kāpņu starplaukumiņi. Atturīgo skulpturālo rotājumu klāstā ir arī dažādu citu dzīvu būtņu un augu motīvu stilizācijas.
Viena no pirmajām jūgendstila ēkām Rīgā. Fasādes bagātīgi rotā virkne jūgendstila ornamentālajā izteiksmē veidotu dekoratīvu ciļņu.
Viena no pēdējām eklektiski dekoratīvā jūgendstila ēkām, kas uzcelta Rīgā. Pie ēkas ieejas izvietotas divas sfinksu figūras, kas simboliski sargā šo namu. Jūgendstila mākslā bieži vien izmantoti ēģiptiešu motīvi. Viens no iecienītākajiem tēliem bija sfinksa, kas tika uzskatīta par saules simbolu un kalpoja kā aizsargājošs elements. Ēkas dekoratīvajā noformējumā lietoti ģeometriski, stilizēti ornamenti. Abpus ieejai izvietotas divas sieviešu skulpturālās figūras ar lāpām rokās. Ēkas fasādi akcentē glazētas sarkanu flīžu joslas. Ēkai ir izbūvēta atika, kas nepieciešama vienīgi dekoratīvo elementu izvietošanai – logu ailas, caur kurām redzamas debesis, maskaroni un dažādi ģeometriskas formas ornamenti.
Eklektiska dekoratīvā jūgendstila celtne, kuras fasādi akcentē divi erkeri. Virs ieejas vārtiem izvietoti sieviešu galvu maskaroni. Ēkas fasādi rotā ģeometriski ornamenti. Ēku noslēdz atika ar bagātīgu dekoratīvo elementu klāstu.
Viselegantākā un mākslinieciski visoriģinālākā eklektiski dekoratīvā jūgendstila ēka. Tās simetrisko kompozīciju akcentē centrālais rizalīts, kuru vainago tālu izvirzīta, liekta, no profilēta metāla izgatavota un uz metāla kronšteiniem balstīta dzega. Atiku virs dzegas rotā trīs medūzu galvas ar kliedzienā pavērtām mutēm. Līdzīgs motīvs ir izmantots Vīnē Jozefa Marijas Olbriha projektētajā Secesijas ēkā. Virs medūzu galvām izvietoti tornīši ar ērgļu figūrām un citi dekoratīvi veidojumi. Sānu rizalītus vainago lauvu figūras, kas simbolizē drošību un aizsardzību. Logailas fasādes centrālajā daļā veidotas neparastā, bet jūgendstila modes formām atbilstošā konfigurācijā. Otrajā stāvā tās atgādina burtu „T”, ceturtajā stāvā – atslēgas caurumu, bet trešajā stāvā tās vizuāli saplūst vienotā lielā ovālā, kaut gan aiz tā atrodas divu atsevišķu dzīvokļu trīs atsevišķas telpas. Ēkas centrālās ieejas abās pusēs izvietoti stilizēti spārnotu lauvu ciļņi, kas asociējas ar saules simbolu. Arī ēkas centrā izvietotais spārnotais cilnis ar sievietes galvu simbolizē sauli un aizsardzību.
Eklektiski dekoratīvā jūgendstila ēka ar simetrisku fasādes kompozīciju. Ekspresīvās fasādes noformējumā lietots sarkanais ķieģelis un gaišais apmetums, ko rotā bagātīgi dekoratīvie elementi. Virs ieejas vārtiem trīs izteiksmīgas maskaroni, kas simbolizē cilvēka dzīves gaitu.
Viena no izteiksmīgākajām eklektiski dekoratīvā jūgendstila ēkām ar piesātinātu fasāžu dekoratīvo apdari. Visgreznākā ēkas daļa ir centrālais rizalīts, kas asociējas ar koku, kura augšējās daļas lapotnē izvietota lauvas galva, kas ir spēka un varenības simbols. Ēkas fasāde ritmiski dalīta ar pilastriem, kurus rotā izteiksmīgi sieviešu galvu maskaroni, kas simbolizē daili un skaistumu. Logu dekoratīvajai apdarei izmantoti dekoratīvie ciļņi, kurus rotā atbaidošu nezvēru maskas, kas sargā mājas iemītnieku mieru. Ēkas fasādes apdarē izmantots zilais ķieģelis un gaišais apmetums.
Ēkas eklektiskajā, neorenesanses stilistikā veidotajā fasādē atsevišķu ornamentālo ciļņu izvietojums atgādina jūgendstila dekoratīvās formveides paņēmienus.
Šis nams ir viens no nacionālā romantisma arhitektūras un arī ēkas autora arhitekta E. Laubes daiļrades simboliem. Kad 1908. gadā tika apstiprināts ēkas būvprojekts, E. Laube žurnālā „Zalktis” publicēja programmatisku rakstu „Par būvniecības stilu”. Tajā viņš aicināja studēt tautas lietišķo mākslu un „nogremdēties mūsu senču garā”, lai pēc tam šis gars „atjaunotā, spēcīgākā veidā” pārņemtu „katru no mums un visu mūsu dzīvi, mūsu darbus”. Tad arī būvmāksla iegūtu pilnīgi patstāvīgu un reizē latvisku raksturu. Vienlaikus arhitekts noraidīja jebkādu imitāciju un aicināja izmantot dabiskus būvmateriālus atbilstoši to īpatnībām. Arhitekta teorētiskās atziņas uzskatāmi īstenotas ēkas atturīgi cēlajā, bet efektīgi artikulētajā fasādes apdarē. Izmantots šūnakmens, dažādu faktūru apmetums, koks un citi dabīgie materiāli. Saules motīvs erkeru rotājumā izveidots no kapara sloksnītēm uz dabīgā Tīringenes šīfera plātnīšu ieseguma fona. Apmetuma tumši pelēkā tonalitāte ir vispārēji raksturīga nacionālā romantisma celtnēm.
Ēka bijusi arhitekta K. Pēkšēna personīgais nams. Projekta izstrādē piedalījies arī E. Laube, kas tolaik vēl bija arhitektūras students. Ēka izceļas ar ārkārtīgi spēcīgu apjomu plastiku un izteiksmīgu siluetu. Tai ir vairāki tālu izvirzīti rizalīti, erkeri, balkoni, lodžijas, zelmiņi, stūra tornis un masīvi ieejas portāli. Izmantoti atsevišķi renesanses vai viduslaiku arhitektonisko formu motīvi, taču celtnes koptēls tuvs nacionālajam romantismam. Arhitektoniskajā pamatformā meistarīgi iekļautajos ornamentālajos ciļņos stilizēti vietējās augu un dzīvnieku valsts motīvi – skujas, čiekuri un vāverītes. Vairāku dzīvojamo telpu logos ir vitrāžas ar eksotisku augu atveidojumiem. Efektīgajā vītņveida kāpņu telpā ornamentālie griestu gleznojumi restaurēti 20. gadsimta septiņdesmito gadu sākumā. Pirmajā stāvā līdz 1907. gadam bijis K. Pēkšēna dzīvoklis un darbnīca. Piektajā stāvā atrodas gleznotāja Jaņa Rozentāla un rakstnieka Rūdolfa Blaumaņa memoriālais dzīvoklis - muzejs ar bēniņos izbūvētu mākslinieka darbnīcu. Ievērojamākais latviešu jūgendstila laika gleznotājs šeit dzīvojis un strādājis no 1904. līdz 1915. gadam. Darbnīca ir autentiska tālaika gaisotnes liecība.
Abu fasāžu centrālos rizalītus virs dzegas vainago skulpturāliem ciļņiem piesātināti vairākpakāpju zelmiņi, kas aizpildīti ar visdažādāko izteiksmju maskām, pūķiem, kartušām, taisnām un liektām līnijām, apļiem un citām ģeometriskām figūrām. Centrālā maska ar starojošo diadēmu ir brīvības, saules vai uzvaras simbols. Fasāžu apdarē bagātīgi atspoguļojas arī Rīgas jūgendstilā īpaši izplatītais sievietes tēls. Tas redzams gan pilnskulptūrās virs atika dzegas, gan vairākās lielās un mazās maskās, gan krūšutēlos virs galvenās dzegas, gan glorificējoša patosa apdvestajā cilnī ēkas stūra vainagojumā. Dažas daiļā dzimuma sejas ir sapņainas, citas valšķīgi smej, bet vēl citas šausmu kliedzienā pavērušas muti un rokām satvērušas galvu. Kliedzienā puspavērta mute palikusi arī divām milzīgām maskām Alberta ielas fasādē. Virs tām izveidoti apgāzta konusa formas apjomi, kas balsta erkerus atika stāvā, vizuāli ierāmē centrālo rizalītu un dominē visā fasādes plastikā. Daudzveidīgi simboliski motīvi ieausti gandrīz ikvienā no neskaitāmajiem dekoratīvajiem veidojumiem. Te ir gan izplatītais jūgendstila krāšņuma simbols pāvs ar izplestu asti, gan bruņinieku galvas, kas raugās, lai sievišķais skaistums būtu pienācīgi apsargāts, gan ziedu un ģeometrisko formu kārtojumā ievītas jūgendstila liekti saspriegto līniju rakstam atbilstošas čūskas – uzmanības un viltības simbols, – kā arī virkne visdažādāko rotājumu. Tipiskā jūgendstila līniju rakstā veidotas arī balkonu metālā kaltās margas. 1998. gadā ēku nopirka Sorosa fonds un uzdāvināja Rīgas Juridiskajai augstskolai, kuras vajadzībām tā pārveidota no 1999. līdz 2002. gadam. Precīzi restaurēta gan ēkas fasāde, gan visas vērtīgās detaļas bagātīgi apdarinātajās iekštelpās.
Ēka ir jūgendstila eklektiskā, ekstrēmi dekoratīvā novirziena paraugs ar pārbagātu dažādu būvplastisko elementu lietojumu fasāžu apdarē. Tuvplānā šīs ēkas fasāde patiesi žilbina ar rotājumu pārpilnību, kurā tradicionālo vēsturisko stilu formu kārtojumu caurauž visdažādākajās kombinācijās savietoti jūgendstila motīvi. Kādreizējā privātskola Strēlnieku ielā 4a padomju laikā izmantota kā kopmītne. 1993. -1994. gadā ēka pārveidota Rīgas Ekonomikas skolas vajadzībām. Tās fasāde restaurēta, bet no iekštelpu apdares saglabātas tikai atsevišķas detaļas.
Elegants jūgendstila piemērs, kura dinamiskajā apjomu kārtojumā izceļas divu augstu, kopā sakļautu kubiskas formas torņu grupa un ar rizalītu sabloķētie balkoni. Šī formu izteiksme ir tiešs 20. gadsimta divdesmito gadu funkcionālisma jeb modernās kustības priekšvēstnesis.
